Latviski
Vides pārvaldības sistēmas ISO:14000 darbības sfēras ietvaros ostas teritorijā tiek veikts gaisa, gruntsūdens, ūdensputnu un grunts novietnes monitorings
Jaunāko digitālo tehnoloģiju izmantošana – mūsdienīgās gaisa monitoringa stacijas un novērošanas kameras, kas darbojas tiešsaistes režīmā, paver aizvien jaunas iespējas visaptverošām vides monitoringam un savlaicīgai risku novēršanai. Rīgas ostā tiek izmantotas 5G tehnoloģiju iespējas vides monitoringa jomā. Sadarbībā ar telekomunikāciju kompāniju LMT tiek realizēts pilotprojekts - drons ar mākslīgo intelektu ūdens piesārņojuma noteikšanai.
Gaisa monitorings
Galvenie gaisa piesārņojuma riska avoti Rīgas ostas teritorijā ir beramkravu un lejamkravu pārkraušana un beramkravu uzglabāšana atklātos laukumos. Šo darbību dēļ atmosfērā var nonākt putekļi, kā arī dažādi ķīmiskie savienojumi, kas rada smakas.
Visiem uzņēmumiem, kas strādā ostas teritorijā, jāievēro Latvijas likumdošanā noteiktās prasības gaisa kvalitātes saglabāšanai. Uzņēmumu darbības atbilstību šīm prasībām kontrolē Valsts vides dienests, bet par gaisa kvalitātes prasībām atbilstošu tehnoloģiju un tehnoloģisko procesu izmantošanu atbild komersants. Rīgas brīvostas pārvaldes dienesti organizē papildu pārbaudes ostas terminālos par tehnoloģisko procesu atbilstību vides kvalitātes prasībām gan pēc regulāra grafika, gan atsaucoties uz sūdzībām par gaisa kvalitāti apkaimēs.
Lai uzraudzītu gaisa kvalitātes stāvokli ostas teritorijā, Rīgas brīvostas pārvalde ir uzstādījusi 5 gaisa monitoringa stacijas no kurām trīs paredzētas gaistošo organisko savienojumu (smaku izraisītāju) mērīšanai un vēl divas cieto daļiņu (putekļu) koncentrācijas noteikšanai. Sakarā ar to, ka ģeopolitisku apstākļu ietekmē naftas produktu kravu plūsma caur Rīgas ostu faktiski ir apstājusies, gaistošo organisko savienojumu monitorings šobrīd nenotiek. Papildus stacionārajām monitoringa stacijām vēl vienā punktā pēc pārvaldes pasūtījuma cieto daļiņu mērījumus veic specializēts uzņēmums ar savām iekārtām.
Gaisa monitoringa stacijas darbojas tiešsaistes režīmā, nodrošinot nepārtrauktu mērījumu datu pārraidi. Monitoringa stacijās iegūtie dati tiešsaistē ir pieejami Rīgas brīvostas pārvaldes dienestiem un pēc savstarpējās vienošanās arī Valsts vides dienestam.
Monitoringa pasākumu ietvaros Rīgas brīvostas pārvalde ir uzstādījusi novērošanas kameras iepretim visaktīvākajai akmeņogļu pārkraušanas vietai Rīgas ostā – Krievu salas beramkravu termināļiem, lai tiešsaistes režīmā ikviens varētu sekot līdzi kraušanas procesiem un gaisa kvalitātes stāvoklim.
Gruntsūdens monitorings
Gruntsūdens monitorings tiek veikts, lai laikus atklātu iespējamos piesārņojuma avotus, kā arī vērtētu piesārņojuma pakāpes izmaiņas vēsturiski piesārņotajās ostas teritorijās. Vēsturiskais piesārņojums pašreiz ir lielākais gruntsūdens piesārņojuma riska avots Rīgas ostā. Tas ir izveidojies padomju režīma laikā, nepareizi uzglabājot bīstamos un naftas produktus, kā arī nesaudzīgi izmantojot ostas teritoriju padomju armijas vajadzībām.
Šobrīd gruntsūdens monitoringa tīklā ostas teritorijā iekļautas aptuveni 300 akas.
Grunts novietnes monitorings
Lai kuģu ienākšana Rīgas ostā būtu droša, Rīgas brīvostas pārvalde regulāri veic Daugavas gultnes tīrīšanu un padziļināšanu. Padziļināšanas darbos izsmeltā grunts tiek izvietota īpašā novietnē, kas atrodas Rīgas jūras līcī.
Pirms pārvietošanas uz novietni, izsmeltajai gruntij tiek veiktas kvalitātes pārbaudes.
Ligzdojošo ūdensputnu monitorings
Kopš 2007. gada Rīgas ostas īpaši aizsargājamās teritorijās - Mīlestības saliņā un dabas liegumā Krēmeri - tiek veikts ligzdojošo ūdensputnu monitorings, lai novērtētu un analizētu izmaiņas putnu ligzdošanā.
Jūs var interesēt:
