Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Maija beigās noslēdzās programmatūras izstrādes posms apjomīgajā Latvijas ostu sadarbības projektā “Ostu pārvaldības digitālā transformācija”. Projekta rezultātā pirmo reizi Latvijā ir izveidota vienota digitālā platforma, kas apvieno Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu pamatdarbības procesus, ģeotelpiskos datus un digitālos pakalpojumus. Pašreiz tiek realizēta Latvijas ostu un loģistikas koridoru digitālās transformācijas projekta noslēdzošā - ieviešanas fāze.

Projekts “Ostu pārvaldības digitālā transformācija” tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstu, un ir pirmais apjomīgais Latvijas lielo ostu sadarbības projekts, kas veido vienotu digitālo pamatu ostu attīstībai un ciešākai sadarbībai nākotnē.

Apvienojot trīs lielākās Latvijas ostas vienotā digitālā ekosistēmā, tiek veicināta efektīvāka datu apmaiņa, pakalpojumu sniegšana un sadarbība starp ostām, valsts institūcijām un loģistikas nozares uzņēmumiem. Vienlaikus tiek stiprināta Latvijas ostu konkurētspēja starptautiskajos transporta koridoros, radīti priekšnoteikumi jaunu multimodālo pakalpojumu attīstībai un veidota mūsdienīga, datos balstīta ostu pārvaldība.

“Latvijas ostu nozarē šis ir vēsturisks sadarbības projekts. Tā īstenošanas laikā esam pierādījuši, ka, apvienojot zināšanas, pieredzi un resursus, iespējams radīt risinājumus, kas vienlaikus kalpo visu ostu un visas nozares interesēm. Šī sadarbības pieredze ir viens no projekta būtiskākajiem ieguvumiem un labs pamats kopīgiem attīstības projektiem arī nākotnē," ir pārliecināts Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Projekta ietvaros ir izstrādāti un pašreiz tiek ieviesti četri savstarpēji integrēti digitālie risinājumi – Ostu informācijas sistēma, kas nodrošina ostu pamatdarbības procesu pārvaldību, Ostu komūnas sistēma, kas ostu klientiem nodrošina vienotu piekļuvi visiem ostu digitālajiem pakalpojumiem, Caurlaižu un aptauju risinājums, kā arī Ģeotelpiskās informācijas risinājums.

Projekta ģeotelpiskās informācijas risinājums ietver trīs komponenšu izstrādi un ieviešanu visu trīs ostu vajadzībām. Ostu ģeogrāfiskās informācijas sistēma (ĢIS) nodrošina vienotu ostu teritoriju, infrastruktūras un objektu ģeotelpisko datu apkopošanu, uzkrāšanu, vizualizāciju un analīzi. Automātiskās identifikācijas sistēma (AIS) ir kuģu reāllaika izsekošanas un satiksmes uzraudzības rīks kuģu identificēšanai, reāllaika izsekošanai un kuģu satiksmes uzraudzībai Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Savukārt integrācijas komponente ir tā, kas nodrošina ģeotelpisko datu apmaiņu ar citām projekta ietvaros izstrādātajām informācijas sistēmām.

Projekta “Ostu pārvaldības digitālā transformācija” ietvaros izstrādātais automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) kuģu reāllaika izsekošanas un satiksmes uzraudzības rīks ir pirmais no projekta risinājumiem, kas jau tiek izmantots Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu, ikdienas funkciju nodrošināšanai.

Šis risinājums ļauj ostu dienestiem redzēt reāllaikā jebkuru kuģi Latvijas teritoriālajos ūdeņos, sekot tā maršrutam, prognozēt iespējamo ienākšanas laiku ostā.

“Jauno AIS sistēmu testa režīmā sākām izmantot jau martā. Kopš tā laika risinājums tiek nepārtraukti pilnveidots, un arī šobrīd turpinās tā attīstība. Jau šobrīd redzam, ka sistēma sniedz būtiskus ieguvumus ikdienas darbā. Tā ir pielāgota tieši Ventspils ostas vajadzībām, kā arī mūsdienu tehnoloģiskajām prasībām. Varam precīzi sekot līdzi kuģu kustībai, prognozēt to ienākšanas laiku un efektīvāk plānot ostas kapteiņa dienesta darbu”, uzsver Ainārs Austrums, Ventspils ostas kapteinis.

Arī Liepājas ostas kapteinis Gints Ažēns jauno sistēmu vērtē pozitīvi: “AIS risinājums ir būtisks ieguvums Liepājas ostas ikdienas darbā. Sistēma izstrādāta tieši ostu vajadzībām - tā ērti lietojama, sniedz precīzu reāllaika informāciju par kuģu kustību un ievērojami uzlabo darba plānošanas iespējas. Tas ir mūsdienīgs rīks, kas kalpo konkrētai praksei."

Pašreiz AIS risinājumu lieto Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās, bet nākotnē lietotāju loku būs iespējams paplašināt iekļaujot arī citas Latvijas ostas. Tāpat tiek apsvērtas iespējas paplašināt arī sistēmas ģeogrāfisko pārklājumu, lai ostās būtu iespējams saņemt datus ne tikai no kuģiem Latvijas teritoriālajos ūdeņos, bet no visiem kuģiem Baltijas jūrā.

FINANSE-ES+NEXT+NAP.jpg

Papildus informācija medijiem:

Liene Ozola
Liene Ozola
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
  • [email protected], +371 670 308 53
  • Rīgas brīvostas pārvalde
  • Mihaila Tāla 1, Rīga, Latvija, LV-1045