Latviski
Rīgas osta ir viena no retajām ostām Eiropā, kuras teritorijā atrodas vairāki aizsargājami dabas liegumi, kas kopā aizņem 75 ha no ostas platības. Tas padara Rīgas ostu par vienu no zaļākajām un videi draudzīgākajām ostām Eiropā, bet Rīgas Brīvostas pārvaldei uzliek pienākumu saimniekot ostā īpaši saudzīgi pret vidi un rūpēties par zaļo vērtību saglabāšanu.
Vides pārvaldību ostā Rīgas Brīvostas pārvalde nodrošina saskaņā ar ISO 14001 standarta prasībām. Atbilstoši augstajam standartam tiek veikts gaisa, gruntsūdens, gruntsnovietnes un ūdensputnu monitorings, kā arī kuģu radīto atkritumu apsaimniekošana un ostas termināļu drošības uzraudzība.
Arī Rīgas brīvostas pārvaldes ikdienas darbība notiek atbilstoši augstiem vides standartiem, ieviešot arvien “zaļākus”, ilgtspējīgākus un atbildīgākus saimniekošanas procesus - atbilstoši izstrādātajai energopārvaldības politikai tiek uzlabota energoefektivitāte un samazināts energoresursu patēriņš, notiek pāreja uz elektropiedziņas automobiļu izmantošanu, uz ēkām uzstādītie saules kolektori nodrošina videi draudzīgas enerģijas izmantošanu.
Rīgas ostas teritorijā atrodas divi aizsargājamie dabas objekti: dabas liegums Krēmeri un Mīlestības saliņa, kas ir daļa no Natura 2000 iekļautā dabas parka Piejūra. Par aizsargājamajām dabas teritorijām atbild Dabas aizsardzības pārvalde, bet Rīgas Brīvostas pārvalde ikdienā apsaimnieko abas teritorijas, nodrošina kārtību, vides aizsardzību un biotopu saglabāšanu. Ar Rīgas ostu tieši robežojas arī dabas liegums Daugavgrīva un dabas liegums Vecdaugava, kas jāņem vērā organizējot saimniecisko darbību Rīgas ostā un plānojot tās attīstību nākotnē.
Vides aizsardzības pasākumu ietvaros Rīgas Brīvostas pārvalde regulāri:
- uztur kārtībā, sakopj un labiekārto ostas teritoriju, tai skaitā dabas liegumu teritorijas;
- ligzdojošo ūdensputnu monitoringa ietvaros veic ikgadējos putnu populācijas apsekošanas un uzskaites pasākumus, lai novērtētu un analizētu izmaiņas putnu ligzdošanā, kā arī kontrolētu ostas darbības ietekmi uz ūdensputnu ligzdošanas biotopiem;
- atjauno agrāk pastāvējušas ūdensputnu ligzdošanas vietas un rada jaunas. Ir izveidotas ligzdošanai piemērotas mākslīgas saliņas un uzbūvēti plosti Mīlestības saliņā un dabas liegumā Krēmeri.
Dabas liegums Krēmeri
Krēmeri ir 15 ha liela pārpurvota teritorija, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā lejpus Voleriem. Krēmeru dabas liegums ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, kur sastopamas Latvijā īpaši aizsargājamas putnu sugas – lielais dumpis, niedru lija, Seivi ķauķis un somzīlīte. Pateicoties regulārai niedru izpļaušanai, ko Rīgas brīvostas pārvalde veic Krēmeru dabas liegumā, pēc ilgāka pārtraukuma šeit atkal sākuši ligzdot lielie ķīri.
Žurku sala
Rīgas brīvostas teritorijā esošā Žurku sala ir viena no potenciālajām kaijveidīgo un citu ūdensputnu ligzdošanas vietām ne tikai ostas teritorijā, bet Rīgā kopumā. Lai sekmētu ūdensputnu ligzdošanu Žurku salā, Rīgas brīvostas pārvalde sadarbībā ar ostas uzņēmumu SIA “Rīgas universālais termināls” regulāri veic biotopu uzturēšanas un uzlabošanas darbus.
Mīlestības saliņa
Mīlestības saliņa ir daļa no Natura 2000 iekļautā dabas parka Piejūra, kas dibināts 1962. gadā, un ir trešais vecākais dabas parks Latvijā. Tā ir purvaina, aptuveni 0,6 km2 liela sala, kas atrodas starp Buļļupi un Daugavu. Galvenās dabas bagātības Mīlestības saliņā ir tur dzīvojošie putni un īpaši aizsargājams biotops - pelēkā kāpa ar tai raksturīgajām retajām augu sugām. Mīlestības saliņā un tās ūdenstilpnēs uzturas apmēram 30 putnu sugu, no kurām daļa arī ligzdo mīlestības saliņas ezeriņos.
Sikspārņu ziemošanas vietas Mangaļsalas fortos
Apliecinot zaļas ostas principu ievērošanu un rūpējoties par bioloģiskās sugu daudzveidības saglabāšanu Rīgas ostas teritorijā, Rīgas brīvostas pārvalde sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi ir iesaistījusies Mangaļsalas fortu –sikspārņu ziemošanai nozīmīga objekta – sakārtošanā.
Kopš 2019. gada drošai sikspārņu ziemošanai iekārtoti jau trīs Mangaļsalas fortu bunkuri – tā telpas attīrītas no atkritumiem un uzstādītas slēdzamas, režģotas ieejas durvis, lai pasargātu fortos ziemojošās sikspārņu sugas no ziņkārīgajiem apmeklētājiem, kas var traucēt šo aizsargājamo dzīvnieku ziemas miegu.
Mangaļsalas forti šobrīd ir viena no lielākajām sikspārņu ziemošanas vietām Latvijā. Fortos ziemo apmēram 1/3 no visiem Daugavas grīvas ziemojošās populācijas sikspārņiem, vidēji 70-80, maksimāli līdz 123 sikspārņiem ziemā.
Kā norāda eksperti, ziemas guļā sikspārņa ķermeņa temperatūra pazeminās līdz dažiem grādiem virs nulles, palēninās visi fizioloģiskie procesi un elpošana (ziemojot sikspārņi ieelpo tikai reizi 90 minūtēs), tāpēc ļoti būtiski šajā periodā ir tos netraucēt.
