Latviski
No izveidotās infrastruktūras viedokļa jaunajos Krievu salas termināļos nedrīkstētu būt ne dažādu beramkravu pārkraušanas rezultātā radušies putekļi, ne arī jebkāda veida piesārņojums ūdenī – tā intervijā laikrakstam “Diena” uzsvēra Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Šī gada martā noslēdzās Rīgas ostas vēsturē lielākais projekts – Krievu salas termināļa izbūve. Sarunā ar “Dienu” A. Zeltiņš norādīja, ka primārais projekta mērķis ir sasniegts. Daugavas labais krasts – Andrejsalas un Eksportostas teritorijas ir atbrīvots no ogļu pārkraušanas operācijām. Tā kā projekts tika līdzfinansēts no Eiropas fondu līdzekļiem, tad visa ar projekta īstenošanu saistītā dokumentācija ir iesniegta arī Eiropas Komisijai (EK). Rīgas brīvostas pārvalde šobrīd gatavo atbildes uz EK uzdotajiem precizējošajiem jautājumiem, tostarp par niansēm, kas saistītas ar vides prasību ievērošanu. Ņemot vērā to, ka Krievu salas projekts ir vides uzlabošanas projekts, Eiropas Komisijai ir jāpārliecinās par to, ka visi projekta nosacījumi ir izpildīti.
Saistībā ar iedzīvotāju bažām par ogļu putēšanu Krievu salā A. Zeltiņs uzsvēra, ka jebkurš industriāls objekts – vai tā būtu ražotne, vai ostā strādājošs uzņēmums, noteikti nerada nekādu megaoptimismu kaimiņos dzīvojošajiem cilvēkiem, un tas ir cilvēciski saprotams. Tieši tādēļ pilsētu attīstība gan Rīgā, gan daudzās citās Eiropas pilsētās ir vērsta uz ostas aktīvo darbību virzīšanu projām no biezi apdzīvotajām pilsētas apkaimēm. “Taču Rīgas gadījumā esam ierobežoti iespējās, kur varam aizvirzīties tālāk no pilsētas, un Krievu sala ir tālākā mazāk apdzīvotā vieta, kur mēs ogļu pārkraušanas operācijas varējām izvietot. Līdz ar to, manuprāt, šajā kontekstā viss ir loģiski”, uzskata A. Zeltiņš.
Rīgas brīvostas pārvalde ir izdarījusi visu iespējamo, lai samazinātu iespējamo vides piesārņošanas risku no ogļu pārkraušanas. Tika uzbūvēts pilnīgi jauns terminālis ar jaunu infrastruktūru, tostarp speciāls putekļus aizturošs žogs, ogļu laistīšanas, kanalizācijas un attīrīšanas sistēmas, rēķinoties, ka šeit pārkraus tieši ogles. Taču situācijās, kad kāds operators pilnībā neievēro kraušanas tehnoloģiskos procesus, izbūvētā modernā infrastruktūra nelīdzēs. Vairumā gadījumu piesārņojums rodas, veicot darbības, kuru tehnoloģiskajos procesos tiek apzināti vai neapzināti pieļautas atkāpes no normas.
“Šajā ziņā mēs tiešām sakām paldies gan ostas apkaimju, gan visiem pilsētas iedzīvotājiem, kuri pievērš uzmanību šādām situācijām un, izmantojot sociālos tīklu iespējas, operatīvi dalās ar saviem novērojumiem, “ “Dienai” sacīja A. Zeltiņš. Tas viennozīmīgi arī mums palīdz daudz efektīvāk kontrolēt ostā notiekošos procesus. Šos signālus nekad neatstājam bez ievērības. Uz vides prasību ievērošanu raugāmies ļoti nopietni. Šīs atsevišķās situācijas ar ogļu putēšanu esmu personīgi pārrunājis ar stividoriem, informēts tiek arī Valsts vides dienests, kura kompetencē ir izvērtēt situāciju un lemt par sodu, ja prasības tiek pārkāptas. Un ja jebkurš no ostā strādājošajiem stividoriem savā darbībā pieļauj pārkāpumus, loģiski viņam jārēķinās ar attiecīgām sankcijām.
Mēs un arī atbildīgie dienesti no savas puses turpināsim rūpīgi sekot visiem ostas uzņēmumiem, lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz apkārtējo vidi un ostai piegulošo apkaimju iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Esam uzstādījuši tiešsaistes kameru, un visiem tiešsaistes režīmā Rīgas brīvostas pārvaldes mājaslapā ir iespēja novērot kraušanas procesu un pārliecināties, kā tas notiek. Diemžēl jāatzīst, ka dažas reizes ir novērota ogļu pastiprināta putēšana, kas tiek skaidrots ar to, ka stividori pakāpeniski apgūst kraušanas tehnoloģijas jaunajā terminālī, tomēr perspektīvā šādas situācijas nav pieļaujamas.
Foto: Aivars Liepiņš- Dienas mediji
