Latviski
Šā gada 8.septembrī plkst. 15 uz Mīlestības saliņas oficiāli tiks atklāts Rīgas brīvostas pārvaldes iniciētais un finansētais putnu novērošanas tornis, kurš dos iespēju vērot putnu paradumus un daudzveidību gan tieši uz saliņas, gan blakus esošajā Daugavas akvatorijā.
Ideja par putnu vērošanas torņa būvniecību uz Mīlestība saliņas pieder Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētāja vietniekam un Vides ministrijas pārstāvim Viesturam Sileniekam. „Rīgas brīvostas pārvalde jūtas atbildīga par ostas saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, tāpēc no savas puses veic ieguldījumus, kas samazina ostas darbības sekas un ilgtermiņā pozitīvi ietekmēs ostas teritorijas vides kvalitāti. Mūsu centienos ietilpst ne tikai vides saglabāšana, bet arī tās atveseļošana un jaunu, - sociāli un morāli nozīmīgu objektu realizācija. Ar Rīgas brīvostas pārvaldes iniciatīvu tika veikta vides sanācija vēsturiskajās piesārņojuma vietās; ik gadu, piedaloties pašiem un sniedzot cita veida ieguldījumu, esam vieni no galvenajiem Lielās talkas atbalstītājiem; Žurku salā ir izveidota putniem piemērota ligzdošanas teritorija; Daugavā uzbūvēta peldošā platforma, kas paredzēta putnu vajadzībām, kā arī realizēti vairāki citi nelieli, bet vidi labvēlīgi ietekmējoši projekti. Jau pagājušā gada Lielās Talkas noslēguma pasākumā, kas notika uz Mīlestības saliņas, tika prezentēts putnu vērošanas torņa makets. Todien personīgi apsolīju, ka brīvostas pārvalde atradīs iespēju un līdzekļus uzbūvēt uz šīs salas skatu torni. Savu solījumu esmu izpildījis un tornis ir gatavs!” Pēc prezentācijas makets tika nogādāts Rīgas ZOO, kur tam ierādīta vieta pie putnu sektora. Šodienas tornis vizuāli atšķiras no sākotnējā maketa, un tam ir vairāk simboliska nozīme.
Saskaņojot torņa būvniecības ieceri ar Rīgas domi, tās ieteikums bija radīt netradicionālu un mūsdienīgu objektu, kurš būtu ne tikai funkcionāli ērts, bet arī vizuāli pievilcīgs, jo ir pirmais Rīgu raksturojošais objekts, ko pamana visi, kas pilsētā ierodas pa ūdens ceļu. Arhitekts Andris Vītols izstrādāja dinamisku, uz Ziemeļiem orientētu torņa dizainu, kas faktiski ir sagāzta trapece ar vienādmalu trīsstūra pamatu un vienu taisnleņķa malu. Tornis ir 12 metrus augsts ar pelēka metāla jumtu, kas harmonē ar koka pelēko toni, ko iegūst ar speciālu beici. „Īpašo pelēko, it kā veca koka toni, koks iegūs sešu mēnešu laikā. Pagaidām tas vēl nav „nogatavojies””, skaidro arhitekts. Īpatnējā arhitektūra rosināja šim tornim dot savu vārdu un tagad tas nokristīts par Knābi. Šis vārds iegravēts arī pie pirmā pakāpiena, kas ved uz 9 m augstumā izvietoto skatu platformu. Ornitologi uzskata, ka platformas augstums ir piemērots putnu vērošanai, jo atbilst vidējam lidojumu augstumam. Savukārt pie jumta būs uzstādītas trīs videokameras, kas ierakstīs apkārt notiekošo, arī putnu un cilvēku pārvietošanos. Torņa būvniecība pamatā tika veikta ar rokām, jo uz salas nav pieejama lielā būvniecības tehnika. Arī materiāli tika vesti ar baržām, bet līdz krastam pludināti kā sentēvu laikos. Tālāk, salas iekšienē tie nesti ar rokām. Diemžēl zagļi bija pamanījušies vienu daļu materiālu nozagt arī no salas. Andris Vītols cer, ka tornim tiks nodrošināta pietiekami laba apsardze, lai šo unikālo objektu neviens nenopostītu.
Ierasts, ka veidojot jaunu objektu, tā pamatakmenī tiek iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Šoreiz kapsula būs redzama un tajā rakstītā informācija papildināma ar jaunāko un svarīgāko putnu vērošanas torņa „dzīves” laikā. „80 cm garā metāla cilindrā tiks ievietotas speciāli izgatavotas lavsāna papīra loksnes, kas ir mitruma izturīgs materiāls, uz kā tiks uzrakstīts sākuma vēstījums. Svarīgu notikumu gadījumos to papildinās ornitologi vai citi speciālisti. Tādējādi mēs neapstāsimies pie sausiem vēstures datiem, kas aprobežojas ar vienu dienu, bet dosim iespēju nākamajām paaudzēm uzzināt par notikumiem ilgstošā laika periodā. Torņa vēsturi sāksim rakstīt jau šodien”, skaidro Silenieks.
Tornis pamatā paredzēts ornitologu un citu ar vides vērojumiem saistītu speciālistu vajadzībām, jo saliņa ir aizsargājamā teritorija, kas iekļauta NATURA 2000 sarakstā. Atklāšanas pasākumā piedalīsies Vides ministrs Raimonds Vējonis, Brīvostas valdes pārstāvji, to skaitā idejas autors Viesturs Silenieks, arhitekts Andris Vītols, vairāku vides organizāciju un mediju pārstāvji. Pasākumu vadīs Ingus Ulmanis ar Dabas koncertzāles komandu.
