Latviski
Ieviešot Latvijas ostām tiešus maksājumus valsts budžetā no ostu ieņēmumiem, likumdošanā noteiktās ostu funkcijas būtu jāapmaksā no valsts budžeta. Pie šāda secinājuma nonākusi Satiksmes ministrija, izvērtējot Latvijas un Igaunijas ostu pārvalžu darbību un to finansēšanas modeļus.
SM norāda, ka Latvijas un Igaunijas ostām ir būtiski atšķirīgs finansēšanas modelis, proti, Igaunijā valsts ne tikai nodrošina ostu funkcijas no budžeta līdzekļiem, bet ostas arī saņem valsts budžeta dotāciju. Latvijas ostu pārvaldes likumā par ostām noteikto funkciju izpildi apmaksā no saviem līdzekļiem.
Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu pārvalžu kopējās izmaksas tādu funkciju kā navigācijas līdzekļi, kapteiņdienests, vides aizsardzība, ziemas navigācija, ostas policija un citu izpildei, kā arī ostu padziļināšanas darbiem 2012.gadā iztērējusi 24.8 milj. latu. Turpretim Igaunijā šīs funkcijas nodrošina Igaunijas Jūras administrācija un Igaunijas Robežsardze, kuras tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Jāņem arī vērā, ka 2011. un 2012.gadā Igaunijas osta AS „Tallina Sadam” no valsts budžeta saņēmusi kopējo dotāciju 12.65 milj. latu apmērā.
Tādējādi SM iebilst pret atsevišķu, jaunu maksājumu ieviešanu ostām, nepārskatot to kopējo finansēšanas modeli, un norāda, ka papildus maksājumi apdraudēs likumdošanā noteikto funkciju kvalitatīvu izpildi un ostu konkurētspēju, tostarp samazinot investīcijām atvēlēto līdzekļu apjomu.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss pieļauj, ka ieviešot ostu nodevu un valstij apmaksājot ostu funkciju izpildi, ietekme uz valsts budžetu varētu būt pat negatīva. Tādēļ ministrs aicina nepieņemt sasteigtus lēmumus, kuru rezultātā samazināsies kravu apgrozījums ne tikai ostās, bet arī Latvijas dzelzceļam.
