Latviski
Šī gada pirmajā ceturksnī Rīgas ostā pārkrautais kravu apjoms ir saglabājies stabils, sasniedzot 11 miljonus tonnu. Lai arī par 6,1% ir mazinājies beramkravu apjoms, un lejamkravu segmentā reģistrēts 7,7% samazinājums, šo kritumu ir kompensējis pieaugums ģenerālkravu segmentā. Pērnā gada kravu apgrozījuma rādītājs ir pārsniegts par 4,2%, sasniedzot 2,82 miljonus tonnu. Tāpat pārskata periodā ostā apkalpoti 1184 tirdzniecības kuģi.
“Kravu plūsma un apjomi Rīgas ostā saglabājas stabili. Jau tradicionāli saglabājas kritums lejamkravu segmentā, kas saistīts ar ģeopolitiskiem faktoriem. Nelielu kritumu šī gada pirmajā ceturksnī esam piedzīvojuši akmeņogļu apgrozījumā, lai gan kopējais Latvijas ostās pārkrauto akmeņogļu apjoms pat ir par 12% lielāks nekā pērn, sasniedzot 6,9 miljonus tonnu. Ogļuapjomu kritumsRīgas ostā ir loģisks un skaidrojams ar to, ka stividori jaunajā terminālī Krievu salā veic tehnoloģiju un iekārtu pieregulēšanu un pielāgošanu, līdz ar to pārkraušanas process vēl nevar notikt ar pilnu jaudu. Tas savukārt ir devis iespēju pārējām Latvijas ostām pārkraut vairāk,” skaidro Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Turpinās pieaugums kokmateriālu kravām, kas ir otra lielākā kravu grupa ostā. Četros mēnešos no ostas nosūtīts 2,1 miljons tonnu dažādu mežrūpniecības kravu, kas ir par 31,1% vairāk nekā pērn. Strauji pieaudzis no ostas nosūtīto koksnes granulu daudzums. Pirmā ceturkšņa laikā no ostas nosūtīts 0,68 miljoni tonnu koksnes granulu, kas ir par 91,7% vairāk nekā pērn. Pieaugums vērojams arī šķeldas eksporta plūsmā, kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieaugusi par 25,2%. Savukārt kokmateriālu ģenerālkravu apjoms kāpis par 12,4%. Starp kokmateriālu kravām kritums reģistrēts vienīgi zāģmateriālu beramkravām, kas ir pēc apjoma mazākais kokmateriālu veids.
Trešo pozīciju ostas kravu portfelī saglabā konteinerkravas - 2019. gada četros mēnešos caur ostu sūtīto konteinervienību (TEU) daudzums audzis par 4,4%, turklāt palielinājies gan krauto, gan tukšo konteinervienību daudzums.
