Latviski
Sākoties šī gada aktīvajai graudu pārkraušanas sezonai, Rīgas ostas termināļi jau uzsākuši pirmo vietējās izcelsmes graudu kravu pieņemšanu. Šosezon graudus Rīgas ostā gatavi pieņemt un apstrādāt 11 abos Daugavas krastos esoši ostas uzņēmumi.
“Noliktavās pašreiz jau ievesti 8 tūkstoši tonnu rapša un 6,5 tūkstoši tonnu pārtikas kviešu. Kraušanu kuģos plānojam uzsākt augusta beigās, kad mūsu piestātnē tiks piekrauts pirmais kuģis ar 30 tūkstošiem tonnu labības produktu. Nevienam Latvijas graudu eksportētājam, kas vēlas sadarboties ar mūsu termināli, netiek atteikts. Tieši pretēji - konkurence graudu pārkraušanas segmentā ir ļoti liela gan starp Rīgas ostas termināļiem, gan ar termināļiem citās Latvijas un Baltijas valstu ostās. Mums svarīgs katrs klients, tādēļ cenšamies piemēroties jebkurām klientu prasībām”, informē Uzņēmuma “KS Terminal” valdes priekšsēdētājs Ēriks Cešeiko.
“Kopš 20. jūlija esam uzsākuši graudu pieņemšanu no Latvijas zemniekiem. Kopā mūsu termināļa astoņās graudu noliktavās varam pieņemt līdz 100 tūkstošiem tonnu graudu. No mūsu termināļa puses nepastāv nekādi ierobežojumi graudu pieņemšanas apjomos. Pilnā apmērā apkalpojam klientus, kas šogad noslēguši līgumus ar mūsu termināli, kā arī esam gatavi pieņemt vēl papildus kravas”, tā arī otrā lielākā Rīgas ostas labības produktu termināļa SIA “Port Milgravis” izpilddirektors Aleksandrs Bovtrukevičs.
Pēdējo trīs gadu laikā - no 2016. līdz 2019. gadam graudu pārkraušanas apjomi Rīgas ostā katru gadu vidēji ir auguši par 17%. Sevišķi straujš graudu apjomu kāpums bija pērngad, kad ostas termināļos pārkrāva 2,07 miljonus tonnu graudu, sasniedzot pieaugumu par 33%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 2019. gadā lielākie graudu pārkraušanas uzņēmumi bija "Osta Lejasvoleri", kas pārkrāva 25% no ostā pārkrautā labības produktu apjoma, "Alpha Osta" – 18% un "Port Milgravis – 13%.
Ostas uzņēmumu 2020. gadā sniegtie dati rāda - kopējā Rīgas ostas graudu pārkraušanas jauda – visu uzņēmumu uzglabāšanas un pārkraušanas iespējas, - sasniedz pat 7,3 miljonus tonnu gadā. Tas nozīmē, ka Rīgas ostas uzņēmumiem vēljoprojām ir pietiekama neizmantota kapacitāte papildu labības produktu pārkraušanā un apstrādē.
Pērn lielākā daļa (66%) ostā saņemto graudu bija Latvijas izcelsmes. Labības produkti iekaro aizvien labākas pozīcijas arī tranzīta jomā. Pašreiz graudu kravas Rīgas ostā saņem pārsvarā no Lietuvas un Krievijas, tiek strādāts arī pie sadarbības ar Baltkrievijas un Ukrainas graudu piegādātājiem.
Latvijas zemnieku saražotie graudi no Rīgas ostas tiek eksportēti un ar kuģiem nonāk visdažādākajās pasaules valstīs. 2019. gadā puse no visām graudu kravām tika nosūtīta uz Nigēriju, bet labība sūtīta arī uz Ganu, Turciju, Dienvidāfriku, Sudānu, Libānu, Ēģipti un ostām Eiropas valstīs. Lai optimizētu klientu izmaksas, arī graudu pārvadāšanai tiek izmantoti arvien lielāki un lielāki kuģi. Panamax tipa kuģu, kuru tilpnēs ietilpst ap 60 tūkstoši tonnu graudu, ātrai un efektīvai apkalpošanai pie termināļu piestātnēm nepieciešams ne tikai ātras un mūsdienīgas ostas iekārtas, bet arī pietiekama graudu kraušanas un glabāšanas kapacitāte. Tādēļ mērķtiecīgi tiek attīstīta arī lauksaimniecības produktu pārkraušanai un uzglabāšanai paredzētā infrastruktūra ostas uzņēmumos - termināļos izbūvētas jaunas, modernas graudu noliktavas, investēts jaunās tehnoloģijās un iekārtās.
