Latviski
Šā gada trīs mēnešos Rīgas brīvostā apstrādāti gandrīz 9,5 miljoni tonnu kravu, kas attiecībā pret iepriekšējā gada sākumu ir par 1,8 miljoniem tonnu jeb 23% vairāk. Apgrozījuma pieaugums vērojams visos kravu segmentos: beramkravu +28,8%, ģenerālkravu +15,1%, lejamkravu + 18,6%.
Tradicionāli lielākais apgrozījuma pieaugums vērojams beramkravu segmentā – gada pirmajos trīs mēnešos pārkrauti 5,43 miljoni tonnu dažādu beramkravu, no tām absolūti lielāko daļu sastāda ogles – 3,85 miljoni tonnu, kas ir par nepilnu miljonu jeb 30,6% vairāk nekā 2011.gada pirmajos trīs mēnešos. Attiecībā pret iepriekšējo gadu par 29,2 % palielinājušies arī koksnes šķeldas pārvadājumi, kas kopumā sastāda 274 tūkstošus tonnu. Aizvien lielāka loma ir arī koksnes granulu pārvadājumiem. Šogad vairāk pārkrauts arī labības, dažādu metālu, zāģmateriālu un kūdras. Beramkravu segmentā nebūtiski, par 1,4%, samazinājušies minerālmēslu pārvadājumi. Ferokausējumu pārvadājumi samazinājušies par 14%, bet rūdas par 50%. Kravu grupas, kuru pārvadājumos vērojama lejupslīde, kopējā ostas apgrozījumā ieņem salīdzinoši nelielu daļu, tāpēc uz kopējo pārvadājumu apjoma tendenci iespaidu neatstāj.
Ģenerālkravu segmenta būtiskais kravu veids ir konteinerizētās kravas, kas Rīgas ostā, tāpat kā visas pasaules jūras pārvadājumos ieņem arvien svarīgāku vietu. Šogad Rīgas ostā strādā septiņas konteinerlīnijas, kas pārstāv visus lielākos konteinerlīniju operatorus reģionā, kā rezultātā konteinerizēto kravu pieaugums norit strauji. Konteineros Rīgas ostā šogad ir pārkrauti jau 910 tūkstoši tonnu kravas, kas ir par 33,3% vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā atskaites periodā. Pieaudzis arī roll on/roll of kravu daudzums. Samazinājums 4,8% apmērā vērojams kokmateriālu pārvadājumos. Kopumā ģenerālkravu segmentā šogad pārkrauts jau 1,64 miljoni tonnu, kas ir par 15,1% vairāk nekā pagājušā gada sākumā.
Arvien lielāka loma kopējā Rīgas ostas darbībā ir lejamkravām. Šogad naftas produktu pārkraušana palielinājusies par 18,7% un sasniedz 2,42 miljonus tonnu. Līdzīgi kā beramkravu ogļu termināļu jauda, tāpat arī lejamkravu termināļu jauda ir praktiski izsmelta, tāpēc līdz jaunu termināļu nodošanai ekspluatācijā būtisks pieaugums šo kravu jomā nav iespējams. Zināmā mērā šo situāciju atrisinās uzsāktais Krievu salas attīstības projekts, kurā ieplānota vieta jauniem beramkravu termināļiem. Līgums par projekta būvniecību ir noslēgts, un reālie darbi varētu sākties maijā.
Attīstīties turpina Tallink pasažieru pārvadājumi – šogad pasažieru skaits pieaudzis par 4,8% un kopā sastāda 147 255 pasažierus.
