Rīgas osta apsteidz tuvāko sekotāju par 1,5 miljoniem tonnu

Dominē konteineri un ogles

Lielāko pusi no kopējā kravu apgrozījuma Rīgas brīvostā veido beramkravu segments. Šā gada deviņos mēnešos beramkravu segmentā apkalpots 16,15 miljoni tonnu, kas ir par 11,7 % vairāk nekā pērn šajā laikā. Līdz ar milzīgo ogļu pieprasījumu pasaules tirgos un Rīgas ostas uzņēmumu spēju piesaistīt šīs kravas, beramkravu segmentā dominē ogļu kravas. Šogad to apjoms jau sasniedzis 11,17 miljonus tonnu, jeb par 13,7% vairāk kā iepriekšējā gada deviņos mēnešos. Otra lielākā beramkravu grupa Rīgas ostā ir minerālmēsli – diemžēl šogad to pārvadājuma apjoms sarucis par 11,7%. Tajā pašā laikā pārvadātais daudzums ir būtisks – pārkrauts 1,1 miljons tonnu. Priecē, ka šogad par 58,7% palielinājušies labības un labības produktu pārvadājumi, pārsniedzot pusmiljona tonnu robežu. Praktiski iepriekšējā gada līmenī ir koksnes šķeldas pārvadājumi –760 tūkstoši tonnu. Atsevišķi neizdalīto beramkravu grupā pieaugums ir praktiski trīskāršojies –šajā kravu grupā pārvadāts jau 1,66 miljoni tonnu.

Savukārt ģenerālkravu segmentā lielākais apgrozījums un straujākā pieauguma dinamika ir konteineru pārvadājumiem. Šā gada pirmajos trīs ceturkšņos pārvadāts 2,76 miljoni tonnu konteinerizēto kravu, kas ir par 20% vairāk kā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Par 8,1% pieaudzis Roll on/roll of kravu daudzums, kas tagad praktiski sasniedz 440 tūkstošu tonnu robežu. pieaugums vērojams arī metālu, pārtikas, zivju un zivju produkcijas un mašīnu un iekārtu kravu grupās.

Lejamkravu segmentā šogad pārvadāts par 5,7% vairāk, tostarp naftas produktu grupā pieaugums ir 5,6%, kas kopumā veido 6,14 miljonus tonnu. Lai arī sašķidrinātās gāzes pārvadājumi nav lieli – nepilni 49 tūkstoši tonnu, tomēr priecē, ka arī šajā kravu grupā vērojams pieaugums +20%.

Pasažieru pieaugums – 31,8%

Rīgas otā ļoti pozitīvi attīstās arī pasažieru pārvadājumi. Šogad Rīgā apkalpoti jau 659 968 pasažieri. No tiem ar kruīzu kuģiem ieradušies 81 197 cilvēki, kas ir par 31,8%, jeb 19 574 vairāk nekā iepriekšējā gada deviņos mēnešos. Tieši kruīzu pasažieru pieaugums nosaka kopējo attīstības tendenci. Lai arī aktīvākā tūrisma sezona jau aizvadīta, šogad Rīgā ieplānota vēl 3 kruīzu kuģu ierašanās.

Latvijā pārkrauj vairāk nekā pusi no Baltijas valstu ostu kravām

Kopumā Baltijas valstu ostās šā gada deviņos mēnešos pārkrauts 111,43 miljoni tonnu kravu. No tām Latvijas ostās – Rīgā, Ventspilī un Liepājā, kopumā apkalpots 57,04 miljoni tonnu. Būtisks kravu apgrozījuma pieaugums šogad ir visām Latvijas ostām – Rīgā apkalpots 27,34 miljoni tonnu, Ventspilī pārkrauts 24,33 miljonu tonnu, bet Liepājā kravu daudzums pieaudzis par trešdaļu, sasniedzot 5,31 miljonu tonnu. Iepriekšējo gadu līderes Tallina un Klaipēda, šā gada deviņos mēnešos, attiecībā pret 2011.gada atbilstošo laika periodu, piedzīvo kritumu -Tallinā apgrozījums samazinājies par 18,3%, Klaipēdā par 5,5%. Tādējādi Rīgas osta apsteidz savu tuvāko sekotāju Klaipēdu par 1,5 miljoniem tonnu, bet Tallinu par 4,9 miljoniem tonnu.

„Jau gada pirmajā pusē Rīgas osta uzrādīja ļoti labus rezultātus, kas mums ļāva kļūt par Baltijas vadošo ostu absolūtā apgrozījuma aspektā. Tā nav nejaušība, bet gan rezultāts, kas apliecina – Rīgas ostas pārvaldes stratēģija, attīstot Rīgu par multifunkcionālu ostu, kas dod iespēju izvairīties no riskiem, kas saistīti ar kravu sortimenta pieprasījuma izmaiņām pasaules tirgos, ir pareiza. Esošā situācija un kravu apjoma dinamika dod pamatu cerībai, ka Rīgas osta šogad nostiprinās savas līderes pozīcijas un saglabās tās arī turpmāk. Protams, ir šķēršļi, kas jāpārvar tuvākajā laikā, jo esošā piestātņu un termināļu kapacitāte dažviet jau ir izsmelta. Mums steidzami jābūvē jaunās piestātnes Krievu salā, jāatrisina Kundziņsalas apguves jautājumi un jāveic papildus infrastruktūras uzlabojumi. Bez iepriekš minētajiem pasākumiem, mēs faktiski speram soli nevis uz priekšu, bet stāvam uz vietas, bet tas drīz vien var novest pie regresa”, pārliecināts ir Rīgas ostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.