Latviski
Rīgas brīvostas valde pieņēma zināšanai ostas uzņēmuma AS “Rīgas kuģu būvētava” (RKB) biznesa plānu 2017. – 2021. gadam. Minētajā laika posmā RKB ir paredzējusi turpināt attīstīt kuģu remonta pakalpojumus, kā arī palielināt apgrozījumu kuģu būvē. Jau iepriekš uzsāktā uzņēmuma konversijas programma, kas paredzēja kuģu būvē un remontā nenoslogotu jaudu izmantošanu citu izstrādājumu ražošanā, tagad ļauj uzņēmumam attīstīt arī citus mašīnbūves projektus. Pakāpeniski ir paredzēts uzsākt peldošo elektrostaciju (viļņu enerģijas konvertoru) ražošanu, kā arī bioatkritumu žāvēšanas iekārtu izstrādi. Sadarbībā ar ārvalstu partneriem tiek plānots piedāvāt t.s. skruberu (dūmgāzu savācējfiltru) uzstādīšanu kuģiem. Uzstādot skruberus, kuģi ES teritoriālajos ūdeņos var turpināt izmantot mazutu ekoloģiskās degvielas vietā.
Veicot pārorientāciju uz jauniem tirgiem, kopš 2015. gada RKB ir atguvusi agrāko jaudu gan kuģu remontā, gan jaunu kuģu būvniecībā un strādā ar peļņu. Arī 2017. gadā uzņēmums prognozē pozitīvus peļņas rādītājus. Stāsta RKB valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs: “Kravu pārvadājumu stagnācijas rezultātā, ko izraisīja ES un Krievijas abpusējās sankcijas, kuģošanas biznesā turpinās krīze. Kuģu īpašnieki ir kļuvuši ļoti taupīgi un kuģi tiek remontēti tikai tad, kad tas galēji nepieciešams. Tāpēc konkurence kļuvusi sīvāka un kuģu remonta pakalpojuma cenas kritušās. Bet neskatoties uz minēto faktoru peļņas rādītāji RKB būs ļoti tuvu plānotajiem”.
Situāciju kuģu būves jomā RKB raksturo uzņēmuma Kuģu būves departamenta vadītājs Genādijs Sļozkins: “Pagājušajā gadā ir sākti būvēt septiņi jauni kuģi, no kuriem vairākums klientiem jānodod šī gada pavasarī. Paralēli tam uzņēmums startē arī vairākos jaunu kuģu būves iepirkumos ārzemēs, bet dažu jaunu kuģu būves līgumprojekti gaida parakstīšanu.”
Pašreiz RKB visvairāk tiek būvēti zvejas kuģi, kurus pasūta Norvēgijas, Islandes un Īrijas uzņēmēji. Uzņēmums arvien vairāk sadarbojas ar Norvēģijas zivsaimniekiem. Līdz šim Norvēģijas lašu fermas tika ierīkotas fjordos, bet mazā ūdens apmaiņa tajos ir izraisījusi lašu slimošanu un vides aizstāvju protestus. Tā rezultātā industrija pašreiz pārvietojas tālāk no krasta atklātā jūrā. Līdz ar to arī vajadzīgi cita tipa servisa kuģi.
Klientiem ir interese arī par daudzfunkcionālajiem kuģiem, kas aprīkoti, lai spētu veikt gan apkārtējās vides monitoringu, gan jūrā nonākušā naftas produktu piesārņojuma savākšanu, gan glābšanas darbus un krasta apsardzes funkcijas. Šādu kuģi RKB uzbūvēja Somijas pasūtītājam un tādi ir gan Somijai, gan mazāka izmēra - Igaunijai. Pašlaik tiek gaidīta šāda kuģa piegādes iepirkuma izsludināšana Lietuvā.
Savulaik uzņēmumā pēc Somijas kompānijas Wello pasūtījuma uzbūvēja peldošo elektrostaciju – viļņu enerģijas konvektoru, kur elektroenerģija tiek ražota no jūras viļņošanās. Stacija ir nostrādājusi dažus gadus, ir iegūta pieredze un izdarīti secinājumi, kādi uzlabojumi jāizdara tās tehniskajā konstrukcijā. RKP plāno piecos gados uzbūvēt 10 šādas elektrostacijas, kuras paredzēts uzstādīt jūrā netālu no Anglijas krastiem. Stāsta Jānis Skvarnovičs: “Bija plānots, ka peldošās elektrostacijas RKB sāks būvēt jau pērn, bet pasūtītājs šo darbu uzsākšanu atlika. Projekts tiek finansēts no ES struktūrfondu 2015.-2020. gada programmām, kuras vēl neesot atvērtas. Ceram, ka šī aizķeršanās būs palikusi pagātnē.“
