Latviski
Rīgas brīvosta ir uzsākusi kuģošanas kanāla rekonstrukcijas darbus, kas ietver gan kuģošanas ceļa padziļināšanas, gan paplašināšanas darbus. Šāds lēmums pieņemts, jo neskatoties uz regulārajiem kuģošanas ceļa uzturēšanas pasākumiem, tā esošais platums un dziļums ir izsmēlis savas iespējas un nespēj pilnvērtīgi nodrošināt lielo „Panamax” tipa kuģu apstrādi. 2011.gada 5.jūlijā Rīgas dome akceptēja paredzēto darbību, kas paredz vispirms posmā no pieņemšanas bojas līdz Kundziņsalas vidusdaļai veikt kanāla padziļināšana līdz 15 metriem, darbus veicot no 2012. līdz 2014. gadam. Pēc tam, ja būs pietiekams stividoru pieprasījums, posmā no pieņemšanas bojas līdz Rīnūžiem notiks kanāla padziļināšana līdz 17 metriem, darbus veicot no 2014. līdz 2018.gadam.
Lai saglabātu Rīgas ostas konkurētspēju un nodrošinātu visu Baltijas jūrā kuģojošo kuģu apstrādi, Rīgas osta 2008. gadā Eiropas Komisijas TEN-T programmas ietvaros pieteica projektu „Pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcija”, un tika iegūti 50 % jeb 225 000 Eiro no nepieciešamā finansējuma izpētei un tehniskā projekta izstrādei. Lai atlasītu projektētāju, tika organizēts starptautisks konkurss, kā uzvarētājs tika atzīts inženieru pilnsabiedrība „Kurbada tilti Deprom Ramboll”. Ņemot vērā projekta apjomu, kas faktiski paredzēja pieejas kanāla padziļināšanu no Kundziņsalas vidusdaļas līdz pieejas bojai, tika veikta ietekme uz vidi novērtējuma procedūra. Izpētes rezultātā, veicot urbumus un analizējot izņemto grunti, tika noskaidrots, ka Daugavas gultne ir salīdzinoši tīra un bez kaitīgiem piesārņojumiem. Tāpat procedūra parādīja, ka, padziļinot grunti, ietekme uz apkārtējo vidi ir pārāk nebūtiska, lai vajadzētu atteikties realizēt šāda apjoma projektu. Tika izvēlēts labākais kuģa ceļa novietojums un tika atlasītas vietas, kur varētu deponēt izsmelto grunti. Attiecībā uz izsmelto grunti ir jārēķinās, ka tā ir arī vērtīgs būvmateriāls, ko, atbilstoši grunts kvalitātei, var izmantot celtniecībā. Tādēļ tika pieņemts lēmums daļu grunts deponēt pie Rietumu mola. Šobrīd gan Rīgas brīvostas valde, gan Rīgas dome ir akceptējusi paredzēto darbību, kas nākotnē atļauj Rīgas ostai pilnībā realizēt šo projektu. Nākamais solis ir sagatavot šo projektu Eiropas finansējuma iegūšanai.
Rīgas brīvostas pārvaldes Stratēģiskās plānošanas un projektu vadības departamenta direktors Vladimirs Makarovs atzīst, ka: „ja mēs vēlamies, lai Rīgas osta arī turpmāk ieņem savu vietu Baltijas ostu vidū, un efektīvi izmanto sev piešķirto Eiropas līdzfinansējumu, ir nopietni jādomā par šādu projektu ieviešanu, proti, par reālu darbu uzsākšanu. Tas gan nenozīmē, ka bagarēšanas darbi paredz tūlītēju Daugavu padziļināšanu līdz 17 m, bet gan, vadoties pēc pieprasījuma apkalpot kuģus ar lielāku iegrimi, nodrošināsim efektīvu to apstrādi.”
