Latviski
Valsts kontrole, gatavojot atzinumu par projekta “Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra” īstenošanu, ir piegājusi absolūti formāli, neņemot vērā ostas un stividoru darba specifiku. Viens no pārmetumiem, ko pauda Valsts kontroliere Elita Krūmiņa, reaģējot uz vakardienas Rīgas brīvostas izplatīto paziņojumu, ka tā nesaskata un neatzīst pārkāpumus Krievu salas projekta īstenošanā, ir, ka brīvosta esot nelietderīgi izlietojusi līdzekļus, pārceļot “atklāto noliktavu” no projekta teritorijas uz līdzvērtīgu teritoriju turpat Krievu salā.
“Vēlos uzsvērt, ka, pirmkārt, mēs runājam nevis par “noliktavu” Valsts kontroles izpratnē, bet gan par atklāta tipa laukumu – krautuvi, kurā tiek izvietotas dažādas kravas, piemēram, kokmateriāli, celtniecības materiāli, kūdra u.tml., kas pēc tam tiek tālāk uzkrautas kuģos un transportētas uz noteiktām ostām citās valstīs. Konkrētajā situācijā šajā Krievu salas teritorijā jau kopš deviņdesmitajiem gadiem darbojās stividors, kam pie tā brīža augošo kravu apjoma bija reālas iespējas piesaistīt un kraut papildu kravu apjomus. Savukārt brīvostas mērķis ir veicināt pārkrauto kravu apjoma pieaugumu, nevis kavēt uzņēmēja darbību to visādi formāli ierobežojot,” skaidro Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.
“Otrkārt – ikvienam, kurš kaut cik orientējas biznesa procesos, ir skaidrs, ka uzņēmuma dīkstāve neveicina kravu apjoma pieaugumu un līdz ar to cilvēku un tehnikas noslodzi, kas, savukārt rezultējas negūtajos ieņēmumus vai reālos zaudējumos. Savukārt Valsts kontroles izpratnē, brīvostai Krievu salas projekta izstrādes laikā vajadzēja šo teritoriju pirms laika atņemt, neļaujot stividoram kraut kravas. Brīvosta, savukārt, vadījās pēc tautsaimniecības loģikas – laikā no 2009. līdz 2011. gadam, kamēr tapa projekta dokumentācija, notika sagatavošanās darbi un projektēšana, minētajā teritorijā, kuras zināma daļa ietilpa Krievu salas teritorijā, stividoram netika liegts turpināt darbību, lai tas spētu apkalpot augošos kravu apjomus,” turpina L.Loginovs.
Brīdī, kad šajā Krievu salas teritorijā sākās dzelzceļa pievada izbūve jaunajām piestātnēm, stividoram šī teritorija bija jāatbrīvo. Savukārt, lai nodrošinātu šajā teritorijā veiksmīgi strādājoša komersanta nepārtrauktu darbību un nezaudētu pieaugošo kravu apjomu, kas pretējā gadījumā aizplūstu uz Tallinas vai Klaipēdas ostām, tika pieņemts lēmums ierādīt strividoram līdzvērtīgu teritoriju 12 ha platībā citā Krievu salas vietā un saskaņā ar normatīvajiem aktiem iekārtot identisku kravu laukumu.
Līdz ar to Valsts kontroles pārmetumi par nelietderīgu līdzekļu izlietošanu ir absurdi. Rīgas brīvosta nesaskata pamatu runāt par jebkādiem zaudējumiem – gluži pretēji, novēršot dīkstāves un dodot iespēju darboties veiksmīgam uzņēmumam minētajā teritorijā, gūtie ieņēmumi no nomas un nodokļu veidā būtiski pārsniedz tās izmaksas, kas brīvostai radās šo teritoriju pārceļot. Piemēram, laika no 2009. uz 2010. gadu teritorijā strādājošā stividora apgrozījums pieauga par 323 tūkstošiem tonnu, kas valsts budžetam ir devis papildus ieņēmumus turpat 4 milj. eiro apmērā, bet brīvostas ienākumi ir auguši par turpat 400 tūkstošiem eiro. Ja Rīgas brīvosta būtu vadījusies pēc Valsts kontroles principiem, šos līdzekļus saņemtu nevis Latvijas, bet gan Igaunijas vai Lietuvas valsts budžets.
