Latviski
Rīgas brīvostas kravu apgrozījums tiek pakāpeniski palielināts un 2014.gada 5 mēnešos pārkrauts 17 milj. tonnu. Statistikas dati liecina arī par to, ka Rīgas brīvosta turpina nostiprināt pārsvaru pār Baltijas valstu vadošajām ostām, apsteidzot Tallinu, Klaipēdu, Ventspili un Liepāju. Lai gan kopējais kravu apgrozījums Rīgas brīvostā pieaudzis gandrīz par 19%, svarīgāks par jau minēto ir fakts, ka Rīgas osta ir nospraudusi jaunus kvalitātes un kvantitātes standartus, kas pozitīvi ietekmē kopējo reģiona konkurētspēju globālā mērogā.
Beramkravu segmentā gada pirmajos piecos mēnešos pārkrauts 9,4 milj. tonnu, kas ir par 14,3% vairāk kā 2013.gada attiecīgajā periodā. Beramkravu segmentā vislielākais apjoma pieaugums vērojams rūdas pārkraušanas rādītājos (+ 66,7%), taču apjoma ziņā visvairāk pārkrautas ogles, kur vērojams 11% pieaugums un kopumā šajā gadā pārkrautas jau 6,1 milj. tonnu ogļu. Šajā sakarā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks uzsver: „Palielinoties ogļu kravu apjomam, turklāt, ņemot vērā, ka tās tiek apstrādātas termināļos, kas atrodas tuvu dzīvojamajai zonai, mēs jūtam milzīgu atbildību par ogļu putekļu ietekmi uz iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti. Ir sperts pirmais solis, lai Rīgas brīvostas pārvalde spētu ietekmēt procesus ne tikai teorētiski, bet arī praktiski – ir iegādātas un ostas policijas rīcībā nodotas iekārtas ar ko varam precīzi noteikt ne tikai nepatīkamo smaku koncentrāciju gaisā un avotu, bet arī ogļu putekļu īpatsvaru. Nākamais solis ir veikt izmaiņas likumdošanā”.
Vērā ņemams kravu apjoma pieaugums vērojams arī ķīmisko kravu segmentā, kur rādītāji kāpuši par 35,7% un piecos mēnešos jau pārkrauts 915 tūkst. tonnu minerālmēslu. Vērā ņemamo kāpumu varētu skaidrot ar to, ka 2013.gadā Rīgas brīvostā tika atklāts modernais SIA Riga Fertilizer Terminal, kura kopējā jauda pirmajā kārtā plānota līdz 2 mij. tonnu gadā.
Viena miljona atzīme sasniegta arī atsevišķi neizdalīto beramkravu segmentā, kur vērojams 13,2% pieaugums. Koksnes granulu pārvadājumi palielinājušies par 16,6%; par 5,4 reizēm palielinājušies labības un labības produktu apjomi; par 42,9% krities pārkrautais koksnes šķeldas daudzums. Jāatzīmē, ka aizvien lielāku lomu ieņem sojas pārvadājumi, kas auguši par 42% un šogad jau pārkrauti 117,5 tūkst. tonnu šīs kravas.
Ģenerālkravu segmentā pieaugums pret iepriekšējā gada atskaites periodu sastāda 8% un šogad šajā kravu segmentā pārkrauts gandrīz 3 milj. tonnu. Šā kravu segmenta nozīmīgākais kravu veids ir konteineru pārvadājumi, kas šogad, attiecībā pret iepriekšējā gada atbilstošo laika periodu ir palielinājušies par 4,6%. Par 3,3% pieaudzis arī Roll on/Roll off pārkrauto kravu apjoms.
Kokmateriālu kravu pārkraušanas apjomi palielinājušies par 1,1%, bet neskatoties uz nebūtisko pieaugumu, kokmateriāli ar 890 tūkst. pārkrauto tonnu, šajā kravu segmentā ieņem nozīmīgu lomu. Pozitīvi jāvērtē tendence samazināties caur ostu nosūtīto tukšo konteineru skaitam. Tas skaidrojams ar to, ka ostas termināļi aizvien vairāk piedāvā dažādu kravu, jo īpaši caur ostu nosūtīto kokmateriālu kravu, konteinerizēšanas iespējas. Tas ļauj optimizēt kravu pārvadājumus un nodrošina konkurētspējīgu pakalpojumu pieejamību Rīgas ostā.
Lejamkravu segmentā šogad kopumā pārkrauts 4,7 milj. tonnu, kas ir par 38,9% vairāk kā iepriekšējā gada 5 mēnešos. Lielāko daļu šī kravu segmenta aizņem naftas produktu apjomi, kas līdz šim auguši par 39,3%.
Pasažieru pārvadājumos vērojams 6,9% kāpums - šogad kopā apkalpoti 308 tūkst. pasažieru.
