Rīgas Brīvosta otro gadu pēc kārtas vadošā Baltijas valstu osta

Rīgas ostā 2013.gadā pārkrauts 35,5 milj. t. dažādu kravu, kas ir par 1,6 % mazāk kā gadu iepriekš. Gads sākās ar vērienīgu kravu apgrozījuma kritumu beramkravu segmentā, ko nozares eksperti skaidroja ar globālajām tendencēm, kuras ietekmējušas ogļu cenas pasaulē. Tajā pašā laikā eksperti prognozē, ka Krievijas ogles, kuras caur Rīgas ostu tiek vestas uz visu Eiropu, kā arī Ķīnu un Indiju, pārskatāmā periodā atgūs konkurētspēju pasaules tirgos un pārvadājumi caur Rīgas ostu turpinās pieaugt. Jau pagājušā gada sākumā eksperti prognozēja arī būtisku kokmateriālu kritumu, ko ietekmēja gan politiskās situācijas nestabilitāte Tuvajos Austrumos, kas mazināja pieprasījumu pēc zāģmateriāliem, gan lielas papīra rūpnīcas slēgšana Norvēģijā un līdzīgi plāni Zviedrijā un Somijā, kas ietekmēja pieprasījumu pēc papīrmalkas.

Par labu tranzīta nozarei nav nākusi saceltā ažiotāža ap pretrunīgi vērtēto Pasaules Bankas konkurētspējas pētījumu, kā arī sasteigtais un neviennozīmīgais jautājums par ostu maksājumiem valsts budžetā, kas var novest pie konkurētspējas samazināšanās nākotnē.

Vēl viens aspekts, kas atstāj lielu ietekmi uz kravu apgrozījumu Baltijas reģionā ir Krievijas īstenotā politika attiecībā pret vietējām ostām. Krievijas īstenotā politika paredz, ka kravu plūsma tiek novirzīta primāri uz vietējām ostām, piemēram, Ustjlugas vai Primorskas ostām.

Neskatoties uz nepārliecinošajiem ārējiem apstākļiem investīciju aktivitāte ostā vērtējama kā augsta. 2013.gada nogalē Rīgas ostā tika pabeigta beramo minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgās uzglabāšanas termināļa Riga Fertillizer Terminal būvniecība un 18.decembrī termināls uzsāka darbību. Kopējais projekta investīciju apjoms ir vairāk nekā 60 milj. eiro. No Rīgas ostas kuģi ar minerālmēsliem dosies uz Dienvidameriku, Ķīnu, Indiju, Eiropu, Austrāliju un daudzām citām valstīm. Ņemot vērā iestrādāšanās periodu, 2014.gadā terminālī varētu tikt apkalpots 1,5-1,8 milj. t. minerālmēslu.

2014.gadā plānots nodot ekspluatācijā arī beramkravu pārkraušanas terminālu Riga Bulk Terminal.

2013.gadā Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle kopā ar Pohjola Bank Plc noslēgušas aizdevuma līgumu par finansējuma piešķiršanu Rīgas Brīvostas pārvaldei 80,2miljonu eiro apmērā. Finansējums paredzēts infrastruktūras attīstības projekta realizēšanai - ostas aktivitāšu pārcelšanai no Rīgas pilsētas centra uz Krievu salas ziemeļu daļu. Šī projekta ietvaros kopumā no jauna tiks izbūvētas 5 piestātnes ar kopējo garumu 1430 m. Sākotnēji dziļums pie piestātnēm ieplānots 15 m, bet perspektīvā tas tiks palielināts līdz 17 m, kas ir maksimāli nepieciešamais dziļums visu kuģu apkalpošanai, kādi vien spēj ienākt Baltijas jūrā. Krievu salas infrastruktūras izveidošanas projekta būvniecību plānots pabeigt 2014.gada septembrī. Šīs projekts tie īstenots pateicoties Kohēzijas fonda līdzfinansējumam 54 milj. latu apmērā.

Analizējot datus par 2013.gadu, secināts, ka Rīgas osta apkalpo 25,4 % tirgus daļas starp Baltijas valstu ostām un jau otro gadu pēc kārtas ir vadošā Baltijas valstu osta.

*Tallinai - provizoriski dati uz 09.01.2014.

Ģenerālkravu segmentā pārkrauts 6,8 milj. tonnu kravu, kas ir par 2 % vairāk kā pērn. Ņemot vērā, ka šajā kravu segmentā konteinerizētās kravas ir uzskatāmas par stratēģiski svarīgu kravu veidu, ko ietekmē pārmaiņas vispasaules kravu struktūrā, kurā konteinerizēto kravu īpatsvars aizvien pieaug, īpaši jāuzsver šo kravu stabilais pieaugums un tas, ka šīs kravas ilgstoši saglabā līdera pozīcijas ģenerālkravu segmantā. 2013.gadā pārkrautas 3,9 milj. t. konteinerizēto kravu, kas ir par 7,6 % vairāk kā pērn. Par 1,9 % palielinājušies arī Roll on / Roll off kravu pārvadājumi, sastādot 597 tūkst. t. Pieauguši arī dažādu metālu pārvadājumi.

Salīdzinoši nelielu lejupslīdi ģenerālkravu segmentā piedzīvojuši kokmateriālu pārvadājumi (- 10,4%), taču kopējais kokmateriālu kravu daudzums vēl arvien ir ļoti nozīmīgs kopējā ostas termināļu darbībā – pārvadāts 2 milj. t.

Pārskata periodā beramkravu segmentā ostā pārkrauts 21,6 milj. tonnu, kas ir par 0,3% mazāk kā 2012.gadā. 2013.gadā Rīgas ostā kopumā ir pārkrauts 14 milj. tonnu ogļu, kas ir par 10% mazāk nekā pērn.

Pozitīvi vērtējams fakts, ka pārējo beramkravu segmentā, kuru skaitā ir asfalta, (cukur-)biešu produktu, koksnes granulu u.c. kravas, vērojams pieaugums par 21,9% (kopumā 2,8 milj. tonnu). Pārskata periodā ostā ievērojami palielinājies akmens šķembu (kopumā 1 milj. t.) kā arī rūdas apjoms, sasniedzot 445 tūkst. pārkrautu tonnu. Lai arī kopējais kravu apjoms ir samazinājies koksnes šķeldai, kā arī kokmateriālu ģenerālkravām, pozitīvi jāvērtē fakts, ka koksnes granulu un zāģmateriālu apgrozījums ir palielinājies un pārskata periodā ostā pārkrauts 801 tūkst. (+13,8%) koksnes granulu un 313 tūkst. (+15,5%) zāģmateriālu. Būtiski pieauguši dažādu metālu pārvadājumi (kopumā 472 tūkst. tonnu).

Savukārt minerālmēslu pārvadājumi kritums samazinājies līdz minimumam un 2013. gadā kopumā pārkrauts 1,4 milj. t. (-0,3) minerālmēslu, kas uzskatāms par būtisku pienesumu kopējā Rīgas ostas kravu apgrozījumā.

Kravu apgrozījums visbūtiskāk samazinājies lejamkravām (661 tūkst., -8,5%), jo kopš gada sākuma arvien samazinājās pārkrauto naftas produktu apjoms.

2013. Gadā ostā kopā apkalpoti 838 tūkst. pasažieru, kas salīdzinājumā ar pārskata periodu 2012. gadā ir par 2,8% vairāk. Savukārt kruīzu pasažieru skaits ir samazinājies par 19,4%. Kruīzu sezona Rīgas ostā noslēgusies ar 67 tūkst. apkalpotiem kruīzu pasažieriem.