Rīgas brīvosta informē ārvalstu vēstniecības par biznesa un investīciju iespējām

Konferenci ar uzrunu atklāja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs, kurš izteica gandarījumu par ārvalstu vēstnieku interesi par procesiem Rīgas ostā. Savu atbalstu Rīgas brīvostas darbībai, kas veicina arī Rīgas attīstību, apliecināja arī Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Rīgas brīvostas sagatavoto prezentāciju vadīja Mārketinga departamenta vadītājs Edgars Sūna, kurš informēja klātesošos par esošo situāciju un iespējamām perspektīvajām attīstības tendencēm. Kā galveno, kas var ieinteresēt ārvalstu uzņēmējus veikt investīcijas Rīgas ostas teritorijā, var uzskatīt trīs vērtības: 1)ideāls ģeogrāfiskais novietojums kravu pārvadājumiem starp Krieviju/NVS un Eiropas valstīm; 2) 445 ha attīstībai pieejama teritorija, kas piemērota ražotņu un loģistikas centru izveidei; 3) nodokļu atvieglojumi, ko garantē Rīgas brīvostas statuss.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks Viesturs Silenieks, runājot par ostas attīstības projektiem, uzsvēra, ka tie ir vitāli svarīgi Rīgas ostai, lai saglabātu tās konkurētspēju strauji augošajā Baltijas jūras tirgū. Kopumā ostas pārvaldes un privāto investīciju projektu apjoms ostā laika periodā no 2010. līdz 2020. gadam sasniegs 1,1 miljardu eiro. Kā nozīmīgākie Rīgas Brīvostas pārvaldes projekti tika akcentēti kuģošanas kanāla padziļināšanas un Krievu salas attīstības projekti. Abi projekti kompleksā dos iespēju lielāku kuģu ienākšanai Rīgas ostā, ļaus izveidot jaunas dziļūdens piestātnes un sagatavot nepieciešamo infrastruktūru – pievadceļus, dzelzceļa atzarus, komunikācijas un enerģētisko nodrošinājumu, jaunu termināļu izveidei. Vienlaikus no ostas saimnieciskās darbības ietekmes tiks atbrīvotas pilsētas centra teritorijas Daugavas labajā krastā.

Vaicāts par vēstnieku attieksmi, Viesturs Silenieks teic: „Es personīgi dzirdēju pozitīvu vērtējumu no Nīderlandes, Krievijas un Igaunijas vēstniecību pārstāvju puses. Katrā gadījumā ir sperts kārtējais solis, kas veicina ārvalstu investīciju ienākšanu Rīgas ostā. Manuprāt, šo ideju var turpināt ar dažādām aktivitātēm, veicinot Rīgas brīvostas ciešāku sadarbību ar ārvalstu biznesa un tirdzniecības pārstāvniecībām Latvijā. Iespēju kā nodot un saņemt informāciju, kas ir jebkura biznesa un attīstības pamatu pamats, ir ļoti daudz, tikai mums ir pie tā jāpiestrādā.”

Rīgas osta ir lielākā no Latvijas ostām, un tai piemīt vislielākais attīstības potenciāls starp visām Baltijas reģiona ostām. Aizvadītajā gadā Rīgas brīvostas uzņēmumu kopējais kravu apgrozījums pārsniedza 30 miljonus tonnu. Šā gada 7 mēnešos apstrādāto kravu apjoms ir par 16% lielāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā, un tas liek domāt, ka arī gadu noslēdzot, Rīgas ostā būs noticis ievērojams kravu pieaugums un būs sasniegti jauni rekordi.

{phocagallery view=switchimage|basicimageid=399|switchheight=100|switchwidth=100}