Latviski
2016. gada 1. ceturksnī Rīgas ostā pārkrauts 9,1 milj.t. dažādu kravu un salīdzinājumā ar 2015. gada pirmajiem trīs mēnešiem kravu daudzums samazinājies par 13,8% jeb 1,46 milj.t.. Apgrozījums krities visos kravu segmentos - ostā pārkrauts 5,17 milj.t. beramkravu (-13,6%, jeb -0,81 milj.t.), 2,5 milj.t. lejamkravu (-14,5%, jeb -425,6 tūkst.t.) un 1,45 milj.t. dažādu ģenerālkravu (-13,6%, jeb -228,3 tūkst.t.). Pretēji kravu apjoma samazinājumam pozitīvi dinamikas rādītāji bijuši pasažieru pārvadājumos – gada pirmajā ceturksnī ostā apkalpoti 109,7 tūkst. pasažieru, kas ir par 15 tūkst. pasažieru vairāk kā 2015. gada pirmajos trīs mēnešos (+15,8%).
Komentējot šī gada sistemātisko kravu apgrozījuma kritumu, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks vērš uzmanību uz to, ka šī ir kompleksa tranzīta nozares problēma un tai ir jāmeklē attiecīgs risinājums. “Tendences liecina, ka apgrozījuma kritums vērojams ne tika Latvijas lielajās brīvostās, bet arī dzelzceļa kravu apjomā, kur pirmajā ceturksnī piedzīvots 20,6 % kritums. Līdz ar to šī situācija būtu jārisina atbildīgajām iestādēm rīkojoties savstarpēji koordinētā veidā, piemēram, ieviešot dzelzceļa tarifu izmaiņas.”
Lielākais apjoma samazinājums beramkravu segmentā reģistrēts ogļu kravām – to apjoms salīdzinājumā ar 2015. gada 1. ceturksni krities par ceturto daļu un ostā pārkrauts 2,95 milj.t. ogļu (-0,98 milj.t.). Samazinoties caur Baltija jūras ostām nosūtītajai Krievijas ogļu eksporta plūsmai (-16% gada pirmajos divos mēnešos), ogļu apjomi kritušies visās lielākajās reģiona ostās.
Pārskata periodā pozitīvi dinamikas rādītāji saglabājas ķīmiskajām beramkravām un gada pirmajā ceturksnī pārkrauts 0,77 milj.t. šo kravu (+6,7%, jeb +48,6 tūkst.t.. Beramkravu segmentā pieaugums reģistrēts arī labības produktiem (+77,8% jeb +123,0 tūkst.t.), koksnes granulām (+20,5% jeb +76,1 tūkst.t.) un sojas produktiem (+77,0% jeb +48,9 tūkst.t.). Vienlaikus nozīmīgāks apjoma kritums bijis akmens šķembu (-70,6% jeb -72,9 tūkst.t.) un metāllūžņu (-57,4% jeb -48,6 tūkst.t.) kravām.
Kopējais ģenerālkravu apgrozījuma kritums lielā mērā saistāms ar apjomu samazināšanos abos lielākajos šī segmenta kravu veidos - gada pirmajā ceturksnī kokmateriālu ģenerālkravu daudzums samazinājās par 19,5% (-96,8 tūkst.t.), savukārt, konteinerkravām reģistrēts 6,7% kritums (-68,7%).
Arī martā turpināja samazināties ostā pārkrauto naftas produktu apjoms, kā rezultātā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015. gada pārskata periodu kopējais naftas produktu apgrozījums krities par 416,7 tūkst.t. (2,49 milj.t.; -14,4%). Saskaņā ar stividorkompāniju sniegto operatīvo informāciju prognozes 2016. gada aprīlim saglabājas piesardzīgas un ostā tiek plānots pārkraut 2,86 milj.t. kravu.
