Latviski
Gāzes terminālis ir paredzēts, lai kopumā sabalansētu enerģētisko sistēmu Baltijas valstīs un Baltijas valstu tirgu pievienotu kopējam Eiropas Savienības (ES) gāzes tirgum, tādējādi šis projekts spētu nodrošināt visu trīs Baltijas valstu enerģētisko brīvību.
EM un Eiropas Komisija (EK) uzskata, ka šādas stacijas būvniecība ir jāvērtē Baltijas valstu enerģētiskās apgādes kontekstā un Latvijas ģeogrāfiskā pozīcija - Baltijas reģiona centrs - nodrošinās arī Inčukalna gāzes krātuves tālākas attīstības iespējas. Gāzes krātuvi iespējams paplašināt līdz 3,2 miljardiem kubikmetru un nodrošināt LNG iesūknēšanu tieši krātuvē, iepērkot gāzi tās zemākās cenas periodā un uzglabājot pazemes krātuvēs.
Rīgas brīvostas valdes loceklis, Finanšu ministrijas pārstāvis Ēriks Škapars uzsver: „Rīgas ostas atrašanās vieta un esošā infrastruktūra ir ideāli piemērota termināļa būvniecībai. Nepieciešamības gadījumā varam izmantot ne tikai Inčukalna glabātuvi, bet attīstīt arī pazemes gāzes krātuvi Dobelē. Gan Dobele, gan Inčukalns ir salīdzinoši tuvu Rīgai, kas ir lielākais mūsu valsts gāzes patērētājs. Skatoties Eiropas mērogā, lielās pazemes glabātuves Latviju var izveido par Eiropas gāzes tirgus loģistikas centru, ar attiecīgu ekonomisku efektu.”
2010. gada 14. decembrī Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēdē tika izskatīts un konceptuāli atbalstīts Ekonomikas ministrijas piedāvājums par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta īstenošanu Latvijā, uzdodot projekta sākotnējo izvērtējumu līdz 2011. gada vidum veikt AS "Latvenergo".
Rīgas brīvostas pārvaldes valdes loceklis, Ekonomikas ministrijas pārstāvis Olafs Pulks norāda: „Kaut arī tas ir Eiropas un Baltijas valstu kopējais projekts, izvērtējot potenciālās termināļa būvniecības vietas, kā primārie ir jāvērtē ieguvumi Latvijai. Ko tieši Latvija var iegūt no šī projekta?! Vispirms tās ir gāzes cena patērētājam, ko būtiski iespaido piegādes izmaksas. Rīgā dzīvo gandrīz puse valsts iedzīvotāju, tātad izvietojot termināli Rīgas ostā, pusei Latvijas iedzīvotāju un rūpniecības uzņēmumu, kuru kopējais gāzes patēriņš sastāda absolūti lielāko daļu, piegādes izmaksas būtu minimālas. Tas dotu iespēju samazināt gāzes tarifu visā valstī kopumā.”
Rīga ir izdevīgākā vieta arī esošās gāzes uzglabāšanas un pārvades infrastruktūras efektīvā izmantošanā. Esošo gāzes vadu tīkls nodrošina gāzes pārsūknēšanu uz Inčukalna glabātuvi, neveicot būtiskas papildus investīcijas. Tāpat no Rīgas jau ir izbūvēti gāzes vadi uz lielāko daļu Latvijas pilsētu.
Vērtējot Ventspili, jāapzinās, ka būs jāveic milzīgas papildus investīcijas gāzes vada būvniecībā, jo šī ir viena no pilsētām, kur nav izveidota gāzes pārvades infrastruktūra. Piegādes izmaksas līdz patērētājam būtiski palielinās arī vidējo gāzes tarifu.
Sašķidrinātās gāzes izmaksas pēdējo divdesmit gadu laikā ir pakāpeniski samazinājušās no aptuveni 700 dolāriem par tonnu līdz 400 dolāriem par tonnu 2010.gadā. Vērtējot procesu, var prognozēt, ka sašķidrinātās gāzes cena turpmākajos gados arī turpmāk var pazemināties. Procesa pamatā ir tehnoloģiju attīstība, kā arī salīdzinoši nelielais šāda produkta pieprasījums pasaulē, ko nosaka katras konkrētās valsts gāzes infrastruktūras un tehnoloģiju attīstības stadija. Šajā jomā Latvija ir viena no vislabāk nodrošinātajām valstīm reģionā. Attīstoties sašķidrināšanas un transportēšanas tehnoloģijām, piegāžu izmaksas samazināsies, savukārt ilgtermiņa līgumos tiks mazināta cauruļvadu dabasgāzes cenu piesaiste naftas cenām.
