Latviski
Rīgas osta ir neatņemama pilsētas sastāvdaļa. Teritorijas ziņā tā aizņem aptuveni piekto daļu no Rīgas teritorijas. Lai atrastu līdzsvaru starp ostas attīstību, uzņēmēju un pilsētas iedzīvotāju interesēm, būtiski ir veicināt atklātu dialogu, savstarpēju informētību un ieinteresētību. Tādēļ novembra sākumā dažādu jomu vietējie un starptautiskie eksperti, kā arī sabiedriski aktīvie rīdzinieki tikās Rīgas pilsētas arhitekta rīkotajā konferencē Rīdzinieks un osta, kur uzklausīja Rīgas ostas nākotnes attīstības vīzijas, iepazinās ar pasaules piemēriem, kā arī apmainījās viedokļiem par Rīgas pilsētas un ostas mijiedarbību nākotnē.
“Pēdējo gadu laikā saprašanās ostas un pilsētas iedzīvotāju starpā ir krietni uzlabojusies”, saka foruma organizatori. “Ja pilsētniekiem akūtie jautājumi tiek risināti un atrisināti, tad iestājas normāla līdzāspastāvēšana, uz kuru cer gan iedzīvotāji, gan arī ostas uzņēmēji”, pārliecināts ir Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.
Svarīgākais no Rīgas brīvostas pārvaldes akūti risināmajiem jautājumiem - Rīgas pilsētas centra atbrīvošana no ogļu kravām. Krievu salas infrastruktūras projekts jau ir noslēdzošajā fāzē, tiek domāts par to, kā tālāk attīstīt ostu mijiedarbībā ar vidi un pilsētu. “Darbs pie Rīgas brīvostas Attīstības programmas 2019.-2028. gadam ir praktiski pabeigts, un jau drīzumā to plānojam virzīt apstiprināšanai. Mēs mērķtiecīgi mainām mūsu darbības filozofiju – Rīgas ostai ir jākļūst atvērtākai pret sabiedrību, tai jākalpo pilsētas un valsts interesēm, vienlaikus pildot gadu simtos uzņemto misiju – balstīt pilsētas un visas valsts tautsaimniecību,” atzīmē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Rīgas brīvostas vīzija nākamajai desmitgadei paredz attīstīt ostu par “gudrās” loģistikas centru ar augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem un ražotnēm. Vai Rīgas osta ir piemērota un izdevīga vieta ražošanas attīstībai - par to konferencē diskutēja eksperti, pilsētplānotāji un iedzīvotāju pārstāvji. Diskusijas mērķis – veidot līdzsvaru starp uzņēmējdarbības attīstību Rīgas ostā, pilsētnieku un uzņēmēju interesēm.
Potenciāls, kas Rīgā netiek pietiekamā mērā izmantots, ir ūdens, kas aizņem divas trešdaļas no visas ostas teritorijas. “Ūdens Rīgā ir resurss, kurš ir mūsu rīcībā, kuru mēs neizmantojam un dažkārt pat īsti nezinām kā izmantot. Šo situāciju ir radījuši dzelzs priekškara gadi, kad ostas darbība un pat ūdensmalu izmantošana rīdziniekiem bija liegta. Tāda fiziska ostas norobežošana gadu desmitos ir degradējusi rīdzinieku priekšstatu pašiem par sevi kā par ostas pilsētas iedzīvotājiem. Zudusi arī tradīcija pilsētniekiem izmantot publisko akvatoriju ikdienas gaitās”, stāsta Gvido Princis.
Ostai jākļūst par vietu, kas pilsētniekiem sniedz ne tikai darba, bet arī izglītības un rekreācijas iespējas, un ūdens varētu kļūt par daļu no pilsētas transporta sistēmas. Piemēram, Bolderājas un Vecmīlgrāvja savienošana ar prāmju līniju varētu radīt spēcīgu efektu pilsētas Ziemeļu daļas attīstībai. Abās šajās Daugavas pusēs kopā mīt ap 50 tūkstošiem iedzīvotāju. Šeit atrodas daudz ražošanas uzņēmumu un liels skaits darba vietu, tātad iespējama arī ekonomiskā sinerģija starp šīm apkaimēm.
