Latviski
2016. gadā turpinot vērienīgā Krievu salas projekta īstenošanu, tā ietvaros plānots uzsākt teritorijas putekļu žogu izbūves projekta izstrādi, kā arī attīstīt dzelzceļa parka četru sliežu izvelkamo ceļu. Šai projekta sadaļai projekta izstrāde un būvdarbu veicēju iepirkuma procedūra plānota 2016. gadā. Savukārt projekta būvniecību plānots uzsākta 2017. gadā. Kopumā Krievu salas projekta tālākai realizācijai 2016. gadā plānotas investīcijas 9,6 milj. eiro apmērā.
Šīs infrastruktūras izbūves ietvaros lielākoties paredzēts turpināt attīstīt esošo infrastruktūru, lai 2018. gada beigās šajā teritorijā varētu uzsākt kravu pārkraušanu.
Plānota arī kravu laukuma ar cieto segumu izbūve, kura nestspēja ir 20 t uz kvadrātmetru. Krievu salā tiks izbūvēta aptuveni 75 tūkst. kvadrātmetru liela platība. Tiks izbūvēti kraujlaukumi ar grunts segumu aptuveni 81 tūkst. kvadrātmetru platībā. Tiks izveidoti drenāžas tīkli gar krautnēm 4506 m garumā. Teritorija tiks nodrošināta ar tehniskā ūdens apgādi 2213 m garumā papildus 15 hidranti, kas ir Ūdens ņemšanas ierīce, kas pievienojama ūdensvada caurulei, ko vajadzības gadījumā var izmantot ugunsdzēsēji. Papildus tiks attīstīti autoceļi ar cieto segumu aptuveni 8885 kvadrātmetri. Tiks izveidota lietusūdens kanalizācija aptuveni 3575 kvadrātmetru platībā. Tiks izveidota arī elektroapgāde, kurā ietilps 9 transformatora apakšstacijas un savienojošie 10 kW elektrokabeļi.
Augstāk uzskaitītajiem projekta etapiem 2016. gadā plānota projekta izstrāde jeb projektēšana, kam sekos būvdarbu veicēju iepirkuma procedūra, un 2016. gada beigās plānots uzsākt būvdarbus, kas beigsies 2017. gadā.
Komentējot šogad paredzētos būvniecības darbus Krievu salā RB valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks bez ieguvumiem min arī izaicinājumus, kas saistīti ar projekta realizāciju. “Daudz ir runāts par ieguvumiem, kas saistīti ar šī projekta realizēšanu, kuru starpā ir gan 123 hektāri atbrīvotas teritorijas pilsētas vēsturiskajā centrā, gan degradētas teritorijas labiekārtošana Krievu salā, bet lieku reizi būtu svarīgi uzsvērt to, ka šī projekta ietvaros rūpīgi tika vērtēta arī Krievu salas darbības laikā iespējamās ietekmes uz sabiedrības veselību un transporta sistēmu attīstību. Varu pilnīgi droši atzīt, ka līdz šim šie pasākumi ir veiksmīgi īstenoti. Nākamais solis RBP dienaskārtībā ir darbu uzsākšana pie putekļu žogu projekta izstrādes, kas mazinās iespējamo negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi”.
Fakti par projektu
2015. gada 16. novembrī Krievu salā svinīgā pasākumā būvkompāniju pilnsabiedrība BMGS -S Rīgas brīvostas pārvaldes rīcībā nodeva jauno Krievu salas ostas infrastruktūras objektu, kas ir apjomīgākais infrastruktūras objekts Latvijas valsts mūsdienu vēsturē.
Krievu salā izbūvētas 4 beramkravu pārkraušanas piestātnes ar kopējo garumu 1180 metri un dziļumu pie piestātnēm 15,5m, kā arī izbūvēti visi nepieciešamie autoceļu un dzelzceļa pievedceļi un inženiertehniskās komunikācijas līdz ostas teritorijai. Krievu salas projekta kopējā kapacitāte ir 20 milj. tonnu beramkravu gadā. Būvniecības procesā ir veikta gandrīz 24 tūkstošu tonnu cauruļu un 3 100 tonnu rievpāļu iegremdēšana 10 līdz 28 metru dziļumā; izveidota 1489 metru gara piestātnes siena, uz kuras uzstādīts 51 pietauvošanas postamentu komplekts un 123 atvairīšanas ierīču komplekti; veikta upes gultnes padziļināšana – izsmelti 2,7 miljoni kubikmetru gruntis, kas dod iespēju uzņemt kuģus ar iegrimi līdz 15 metriem, bet perspektīvā - arī līdz 17 metriem.
Konstrukcijā ir ieklāti ap 20 tūkstoši kubikmetru betona un 2,5 tūkstoši tonnu armatūras; sagatavotas un objektā nogādātas 6176 seguma plātnes un 463 pārseguma plātnes, kā arī papildu tika veikta teritorijas uzskalošana 300 tūkstošu kubikmetru apjomā, nostiprināti 600 metri Hapaka grāvja krastu.
