Latviski
Rīgas brīvostas pārvaldes darbības funkcijas stingri reglamentē Likums par ostām un Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums, kā arī citi normatīvie akti, kas nosaka darbību tiesiskos pamatojumus. Šādi ierobežojumi attiecas arī uz vides aizsardzības prasību ievērošanu un nepilnību novēršanu. Lai realizētu RBP vides politiku, šobrīd tā tiek īstenota ciešā sadarbībā ar Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi, kura ir atbildīga par normatīvo aktu ievērošanas kontroli, tajā skaitā, Rīgas brīvostā strādājošos uzņēmumos.
Noteikumi par bīstamo un piesārņojošo kravu apriti un kontroli ostās nosaka, ka RBP ir jānorīko ostas inspektoru, kurš pārzina nacionālās un starptautiskās prasības attiecībā uz bīstamo un piesār¬ņojošo kravu apriti ostās. Taču, ņemot vērā, ka ekoloģisko prasību vadlīnijas jau ir iestrādātas zemes nomas līgumā un uzņēmums no Valsts vides dienesta ir saņēmis atļauju darbībai ar piesārņojošām vielām, ostas inspektors pilda kontrolējošu funkciju. Šie noteikumi paredz, ka ostas inspektoram ne retāk kā reizi četros mēnešos jāpārbauda bīstamo un piesārņojošo kravu apriti ostas komersantu teritorijās. Turklāt ostas inspektors, izmantojot divas mobilās piesārņojuma monitoringa stacijas, katru otro darba dienu veic preventīva rakstura pārbaudes kādā no osts termināliem. Šajās pārbaudēs tiek kontrolēts gan radioaktivitātes līmenis, gan gaisa piesārņojuma rādītāji, kā arī apzināti potenciālie vides riski. Gadījumos, kad tiek konstatēts pārkāpums, ostas inspektoram, paralēli informējot Valts vides dienestu, ir tiesības pārtraukt kravas operāciju līdz trūkumu novēršanai. Atbildību par pārkāpumiem konkrētu operāciju veikšanā jāuzņemas pašiem uzņēmumiem un par soda vai ierobežojošo pasākumu piemērošanu lemj Valsts vides dienests.
Papildus jāatzīmē, ka 2015. gadā ir sākušas darboties trīs stacionāras gaisa monitoringa stacijas, kuras nodrošina gaistošo organisko savienojumu mērījumus nepārtrauktā režīmā Kundziņsalā, Tvaika ielā un Mangaļsalā. Mērīti tiek tādi organiskie savienojumi kā benzols, NO2, SO2. Pieredze liecina, ka traucējošu smaku parādīšanās gaisā visbiežāk saistās ar paaugstinātām benzola koncentrācijām. Tā kā monitoringa stacijas aprīkotas arī ar iekārtām, kas veic meteoroloģiskos mērījumus, tad paaugstināta piesārņojuma gadījumā, analizējot vēja virzienu ir lielākas iespējas identificēt arī piesārņojuma avotu.
Rīgas brīvostas monitoringa staciju mērījumus izmanto arī atsevišķi uzņēmumi savas piesārņojošās darbības operatīvai koriģēšanai. Daļa no ostas uzņēmumiem ir izrādījuši iniciatīvu un uzstādījuši savas piesārņojuma mērījumu iekārtas. Veikto pasākumu rezultātā ievērojami samazinājies sūdzību skaits par nepatīkamām smakām. Protams pastāv cilvēciskais faktors, ka kāds no darbiniekiem terminālos ne līdz galam ievēro visus bīstamo kravu kraušanas tehnoloģiskos procesus. Sadarbības ietvaros ar Valsts vides dienestu tiek veikta ne tikai operatīvās vides informācijas apmaiņa, bet arī notiek savstarpēja informācijas apmaiņa un viedokļu saskaņošana vides nosacījumu piemērošanā ostas uzņēmumiem B kategorijas atļaujās, kuras sagatavo un izsniedz Valsts Vides dienests.
Ņemot vērā, ka efektīva bīstamo un piesārņojošo kravu aprites kontrole lielā mērā ir atkarīga no sabiedrības informētības un iesaistīšanās, RBP atgādina, ka Ostas policija 24 stundas diennaktī nodrošina dežūrējošās operatīvās vienības, kas ir atbildīgas arī par informācijas un sūdzību apstrādi. Operatīvās vadības nodaļas telefons: (+371) 67090777.
