Latviski
Šodien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputāti līdz ar Rīgas pilsētas arhitektu Gvido Princi izbraukuma sēdes ietvaros apmeklēja un novērtēja Rīgas brīvostas īstenotā projekta “Infrastruktūras attīstība Rīgas ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu” infrastruktūru. Jaunais Krievu salas termināļa infrastruktūras projekts līdz ar saistītajiem VAS “Latvijas Dzelzceļš” dzelzceļa infrastruktūras projektiem šogad ir izvirzīts kā viens no 11 pretendentiem uz 2016. gada balvu Rīgas arhitektūrā.
“Esam patiesi gandarīti, ka Rīgas pilsētas arhitekta birojs un konkursa žūrijas eksperti ir novērtējušu Rīgas brīvostas īstenoto Krievu salas projektu un iekļāvuši to Rīgas arhitektūras gada balvas pretendentu finālistu skaitā. Tas liecina, ka esam strādājuši pareizā virzienā. Šis ir brīvostas vērienīgākais projekts, ko esam īstenojuši ar ES Kohēzijas fonda atbalstu – Rīgas brīvosta ir ieguvusi pasaules standartiem atbilstošu ostu infrastruktūru ar četrām dziļūdens piestātnēm un visiem nepieciešamajiem pievadceļiem un inženiertehniskajām komunikācijām. Šodien mums bija lieliska iespēja to visu parādīt arī Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputātiem. Šis ir projekts, kas turpmākos piecdesmit gadus dos pienesumu gan galvaspilsētas, gan visas valsts ekonomikai,” norāda Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.
Krievu salas projekta “Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra” mērķis ir atbrīvot Rīgas vēsturisko centru no piesārņojošām ostas kravu pārkraušanas operācijām, pārceļot ostas terminālus uz to darbībai piemērotāku vietu - Krievu salu, vienlaikus nodrošinot Rīgas ostas konkurētspējas saglabāšanu Baltijas jūras reģionā.
Projekts ir ticis īstenots laika posmā no 2010. gada līdz 2015. gada nogalei, kad projekta infrastruktūra nodota ekspluatācijā. Projekta ietvaros ir izbūvētas 4 dziļūdens piestātnes ar kopējo garumu 1180 m un pieslēguma piestātni 249 metru garumā. Piestātņu dziļums - 15,5 m, ar iespēju padziļināt tās līdz 17 metru dziļumam. Tāpat projekta ietvaros veikta Daugavas krastu stiprināšana un izbūvēti visi nepieciešamie pievadceļi, dzelzceļa mezgli un atbilstoša infrastruktūra.
Plānotā termināla jauda - 15 - 20 milj. tonnu gadā. Projekta kopējās izmaksas ir 151,8 milj. eiro. Pārdomāti īstenojot projekta aktivitātes, ir izdevies panākt 10 milj. eiro ietaupījumu.
