13.12.2016.

13. decembrī no Rīgas ostas uz Stokholmu atsāks kursēt prāmis “Romantika”. Šis ir  otrais kompānijas “Tallink” prāmis līnijā Rīga – Stokholma, un līdz ar to līnijā atkal tiks nodrošināta prāmju satiksme katru dienu. Rīgas ostai ikdienas prāmju satiksmes atsākšanās nozīmē pieaugumu gan pasažieru, gan kravu pārvadājumos.

Rīgas ostā pasažieru apgrozījumu veido “Tallink” prāmju līnijas Rīga – Stokholma pasažieri un kruīza pasažieri. Kopš 2006. gada, kad regulāros pasažieru pārvadājumus no Rīgas uz Stokholmu uzsāka prāmju līnija “Tallink” Rīgas ostā bija vērojams straujš pasažieru skaita pieaugums.  Šīs prāmju līnijas pasažieri katru gadu veido ap 90% no kopējā pasažieru skaita ostā. Savukārt no 2014. gada augusta, kad kompānija „Tallink” pieņēma lēmumu par prāmja „Romantika” pārvietošanu uz citu ostu, atstājot līnijā Rīga - Stokholma tikai vienu kuģi, Rīgas ostā bija jūtams pasažieru skaita samazinājums. 2015. gadā līnijas ietvaros tika apkalpoti 457,1 tūkstotis pasažieru, kas veidoja 87% no kopējā pasažieru skaita ostā. Šogad, pat strādājot ar vienu prāmi, kompānija “Tallink” spēja nodrošināt pasažieru skaita pieaugumu. Šī gada 11 mēnešos tika apkalpoti 460,7 tūkstoši pasažieru, kas ir par 9% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā.  Prāmja “Romantika” atgriešanās maršrutā starp Rīgu un Stokholmu  Latvijas iedzīvotājiem nodrošinās regulāru ikdienas jūras satiksmi starp Latviju un Zviedriju, kā arī plašākas ceļojumu iespējas. Savukārt Rīgas ostā un SIA “Rīgas Pasažieru termināls” pieaugs apkalpoto pasažieru un pasažieru kuģu skaits.

Ikdienas prāmju satiksmes atsākšanai no Rīgas ostas ir būtiska nozīme arī kravu pārvadājumu segmentā. “Tallink” ir vienīgā kompānija, kas nodrošina regulāru prāmju satiksmi no Rīgas ostas, un līnijas prāmju pārvadājumi veido  gandrīz 100 % no ro-ro (kravas automašīnās) kravu apgrozījuma ostā. Regulārs ikdienas prāmju savienojums starp Rīgu un Stokholmu, kas atsāksies ar prāmja “Romantika” atgriešanos maršrutā, ir ļoti būtisks, piedāvājot Latvijas transporta koridoru un Rīgas ostu kā visizdevīgāko savienojumu kravu tranzītam no Ķīnas un Centrālāzijas valstīm uz Skandināviju.