Latviski
Kopš šī gada 10. marta, kad no Eksportostas teritorijas pilsētas centrā tika aizvesta pēdējā ogļu krava, visas Rīgas ostas ogļu pārkraušanas operācijas notiek tikai Krievusalas termināļos Daugavas kreisajā krastā videi draudzīgā veidā. Lielākais investīciju projekts ostas attīstības vēsturē - “Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra”, Rīgai un tās iedzīvotājiem nozīmē ne tikai no ogļu putekļiem brīvu gaisu, bet arī jaunas, pieejamas teritorijas pilsētvides attīstībai.
Šobrīd notiek ostas termināļu atbrīvoto teritoriju sakopšana Andrejsalā un Eksportostā, lai nekas vairs neliecinātu par ogļu klātbūtni Rīgas centra tiešā tuvumā. Ostai atbrīvojot šīs teritorijas, pilsēta ir ieguvusi jaunu telpu attīstībai. Par tās izmantošanu pilsētas iedzīvotāju vajadzībām tagad jālemj pašvaldībai. “Viennozīmīgi var teikt, ka Krievu salas projekts ar ogļu operāciju pārvietošanu projām no pilsētas centra ir pavēris lieliskas iespējas pilsētai pilnveidot un attīstīt šīs stratēģiski un no atrašanās viedokļa ļoti svarīgās vietas Andrejsalā un Eksportostā”, norāda Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.
Ostu iekļaušanās pilsētvidē, ūdensmalu un ūdeņu teritoriju attīstība ir aktuāli jautājumi katrai mūsdienīgai ostas pilsētai. Eiropas pilsētās ir daudz piemēru, kad bijušās ostas industriālās darbības teritorijas tiek pārvērstas mūsdienīgos kvartālos, kur dzīvojamie nami, biroju centri un izklaides vietas sadzīvo ar kruīza kuģu un jahtu uzņemšanu, modernām noliktavām, videi draudzīgām ražotnēm, izpētes, attīstības un zinātnes centriem. Tā tas, piemēram, ir Amsterdamā, Roterdamā, Hamburgā, Oslo un Helsinkos.
Turpina Gvido Princis: “Skaidrs, ka Rīgas kontekstā šī vieta starp Rīgas vēsturisko centru un Daugavu ar ostu ir unikāla.” Bankas, viesnīcas un biroji ar skatu uz Daugavu, izklaides vietas ar tiešu pieeju ūdensmalai – attīstības iespējas ir gana plašas. Turklāt, Andrejsalā un Eksportostā ir izcili piemērotas vietas arī jaunas, mūsdienīgas un videi draudzīgas kruīza kuģu uzņemšanas infrastruktūras izveidei.
Kā atzīst gan vēsturnieki, gan teritoriju plānotāji, gan ostu attīstības eksperti – padomju industrializācijas politikas rezultātā veiktā mākslīgā ostas un Daugavas ūdensmalu norobežošana no pilsētas dzīves ir atsvešinājuši iedzīvotājus no izjūtas, ka osta ir dabisks pilsētas pastāvēšanas priekšnoteikums un publisko akvatoriju iespējams izmantot ikdienas gaitās. Tādu ūdensmalas teritoriju kā Andrejsala un Eksportosta atdošana pilsētnieku rīcībā un pilnvērtīga to izmantošana, ir solis uz šīs izjūtas atjaunošanu. “Pateicoties Krievu salas projektam un Daugavas labā krasta teritoriju atbrīvošanai, mums ir pavērušās jaunas iespējas Rīgā domāt par pilsētas ūdens teritoriju attīstību. Tā ir liela iespēja un atbildība”, pārliecināts ir Gvido Princis.
