Latviski
“Latvija starp Baltijas valstīm turpina saglabāt līderpozīcijas tranzīta jomā - kopš 2010. gada Latvijas ostās ir pārkrauts aptuveni trīs reizes vairāk kravu nekā Igaunijā un par 1/3 vairāk nekā Lietuvā”, secinājis finanšu un investīciju eksperts Aivars Jurcāns. Pēc viņa aprēķiniem, ja salīdzina Baltijas valstu ostu darbības rezultātus 2017. gadā, vērojams, ka Latvijas ostās pārkrauta gandrīz puse no Baltijas kravu kopējā apjoma, t.i., gandrīz tikpat, cik Klaipēdas un Tallinas ostās kopā.
“Ir kļūdaini analizēt ilgtermiņa procesus, skatoties caur īstermiņa prizmu, lai gan ar to saskaras kapitāla un investīciju ietilpīgie biznesi visā pasaulē”, norāda A. Jurcāns. Viņaprāt, lai kvalitatīvi vērtētu tranzīta nozares darbu, ko būtiski ietekmē dažādas ģeopolitiskas norises, gan desmitiem miljonu vērti investīciju projekti, situāciju analizējama daudz plašāk gan laika, gan visa reģiona kontekstā.
“Kopumā Latvijas ostu darbība periodā kopš 2010. gada kļuvusi stabilāka, ilgtspējīgāka un diversificētāka”, uzskata eksperts. Tirgus līderis Latvijā visā šajā periodā bijusi Rīgas osta - tajā apkalpota vairāk nekā puse no visa lielo Latvijas ostu kravu apjoma, turklāt kravu apjoms Rīgas ostā vidēji ik gadu pieaudzis par 2,6%.
“Pēdējo desmit gadu laikā gandrīz divkāršojušies arī Latvijas ostās apkalpoto konteinerkravu apjomi. Jāatzīmē, ka 99% no tiem pārkrauti Rīgā”, atzīmē eksperts, uzsverot, ka kopumā konteinerkravu apgrozījums Rīgas ostā pēdējās desmitgades laikā ir audzis vidēji par 10% gadā. Tāpat kravu portfelī Rīgā desmit gadu periodā ievērojami pieaudzis arī labības un labības produktu apjoms. Turklāt aptuveni 75% graudu ir vietējas izcelsmes, tātad - Latvijas eksporta kravas. “Līdz ar to var teikt, ka graudi ir kļuvuši par jaunu un nozīmīgu kravu Rīgas ostā”, rezumē A.Jurcāns.
Vērtējot aizvadīto desmitgadi sarežģīto ģeopolitisko notikumu kontekstā, finanšu un investīciju eksperts secina: “Ir teiciens, ka jāspēlē ar tādām kārtīm, kādas ir iedalītas, un skaitļi liecina, ka Latvijas tranzīta nozare spēlē visnotaļ cienījami.”
