Latviski
Lielbritānija ir viens no lielākajiem Latvijas eksporta partneriem, kravas uz Apvienotās Karalistes ostām veido nozīmīgu daļu no apgrozījuma arī Rīgas ostā. Šī gada deviņos mēnešos kravu plūsma starp Rīgu un Lielbritānijas ostām sasniedza 2,5 miljonus tonnu, kas ir vairāk nekā 10% no kravu apgrozījuma ostā. Tādēļ, jo saprotamāka ir interese par norisēm, kas saistītas ar Lielbritānijas izstāšanās procesu no ES, vai tā saucamo “Brexit” - divas trešdaļas no kravu apjoma uz Lielbritāniju veido Latvijas kokmateriālu eksports un ziņas par “Brexit” īpaši svarīgas ir tiem ostas uzņēmējiem, kas nodarbojas ar kokmateriālu kravu apstrādi un pārkraušanu.
Kā norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, lielam satraukumam šobrīd nav pamata: “Lielbritānija vienmēr būs spiesta iegādāties koksni ārpus valsts, jo patērē vairāk kokmateriālu, nekā spēj saražot. Piemēram, Lielbritānijā ik gadu patērē ap 10 miljoniem kubikmetru skuju koku zāģmateriālu, bet pašmāju ražotāji spēj saražot tikai 3 miljonus kubikmetrus šīs koksnes.”
Pašreiz lielākās bažas ostas uzņēmējiem rada neskaidrība par procesiem un iespējamais haoss, kas var iestāties pirmajos mēnešos pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES. Tā kā “Brexit” nosacījumi vēl nav skaidri nevienai pusei, tad arī institūcijām, kuras atbildīgas par kravu plūsmas uzraudzību un administrēšanu, nav iespējams pienācīgi sagatavoties. ”Iespējamais haoss, protams, var radīt kādus īstermiņa zaudējumus. Bet domāju, ka Latvijas eksportējošie uzņēmumi noteikti ir jau veikuši virkni sagatavošanās darbu, kas tiem būtībā ir bijuši aktuāli vienmēr. Lielāka uzmanība būtu jāpievērš tieši britu partneriem, kuri allaž pieņēmuši virkni Vienotā tirgus priekšrocību par pašsaprotamām, “ skaidro Kristaps Klauss.
Šajā kontekstā “Brexit” var radīt ne tikai zaudējumus, bet pat jaunas iespējas gan Latvijas kokrūpniekiem, gan uzņēmumiem, kas saistīti ar to produkcijas pārvadāšanu. “Darbs sarežģītos apstākļos ir mūsu uzņēmumu stiprā puse,” uzsver Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors. “Esam vairāk pieraduši strādāt sarežģītos apstākļos nekā mūsu konkurenti. Mūsu uzņēmumi ir norūdījušies, iemācījušies būt dinamiski, pastāvīgi pārskatīt riskus, diversificēt eksporta tirgus un pielāgoties jebkādām pārmaiņām. Par to uzskatāmi liecina fakts, ka īsā laika posmā pēc “Brexit” balsojuma Zviedrijas kokrūpniecības piegādes uz Lielbritāniju būtiski samazinājās, bet Latvijas kokmateriālu eksports šajā laika posmā pat pieauga,” turpina Kristaps Klauss.
Jāatzīmē, ka Latvija pasaules kokrūpniecības kartē ir nozīmīgs spēlētājs. Koksnes granulu un bērza koka saplākšņa eksportā Latvija ieņem ceturto vietu pasaulē, bet skujkoku dēļu eksportā ierindojas pirmajā desmitniekā. Piegādes uz Lielbritāniju veido piekto daļu no Latvijas kokrūpniecības nozares eksporta. Savukārt Rīgas brīvostas kokmateriālu kravu portfelī šis īpatsvars ir vēl lielāks – uz Lielbritāniju dodas vairāk nekā 40% no visām Rīgas ostas mežrūpniecības kravām.
