Latviski
Augusta mēnesī Rīgas ostā sākusies aktīvā graudu pārkraušanas sezona. Graudu kraušana ostā notiek visu gadu, bet aktīvākā sezona sākas līdz ar ražas novākšanu augustā. Saskaņā ar operatīvajiem datiem augusta mēnesī no ostas nosūtīts vairāk nekā 200 tūkstoši tonnu labības beramkravu, kas ir augstākais mēneša apjoms šogad un viens no lielākajiem mēneša apjomiem Rīgas ostas pēdējo gadu vēsturē.
Latvijas un kaimiņvalstu graudu produkcijas apjoms šogad būtiski pārsniedz iepriekš prognozēto – uz augusta beigām plānoto 2000 vagonu vietā pārvadāti jau teju 3000 vagonu ar graudiem, norāda “Latvijas dzelzceļā”. Attiecīgi paaugstinās arī pārkrauto graudu apjoms Rīgas ostas termināļos. “Rēķinam, ka šogad pārkrausim par 20% vairāk graudu nekā pagājušajā gadā, tas ir 350 – 400 tūkstošus tonnu graudu ” stāsta uzņēmuma “KS Terminal” valdes priekšsēdētājs Ēriks Cešeiko.
Savukārt Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks Edgars Sūna norāda: ”Operatīvie dati liecina, ka kopā šī gada astoņos mēnešos ostā būs pārkrauts jau vairāk nekā miljons tonnu labības, kas varētu būt par apmēram 20% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērngad”. Aptuveni puse no Rīgas ostā pārkrautajiem graudiem ir pašmāju zemnieku produkcija. Vēl liela daļa nāk no Krievijas un Lietuvas. “Kā potenciālus tirgus, no kuriem Rīgas ostā varētu ienākt lauksaimniecības kravas, mēs redzam arī Baltkrieviju un Ukrainu,” turpina Edgars Sūna.
Graudi iekaro aizvien labākas pozīcijas tranzīta jomā, un šiem tirgus apstākļiem ātri pielāgojas arī ostas uzņēmumi. Pašreiz Rīgas brīvostā graudus krauj 12 kompānijas. Strauji attīstās arī lauksaimniecības produktu pārkraušanai un uzglabāšanai paredzētā infrastruktūra. Termināļos tiek būvētas jaunas noliktavas, uzņēmumi turpina paplašināties un šajā segmentā ienāk arī jauni spēlētāji.
Vienā no lielākajiem labības produktu pārkraušanas uzņēmumiem Rīgas ostā -“KS Terminal”, pēdējo gadu laikā 2 miljoni eiro ir investēti graudu noliktavu būvniecībā, kā arī vairāk nekā 3 miljoni eiro ieguldīti dzelzceļa pievedceļu būvniecībā un kraušanas tehnikā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ēriks Cešeiko: “Nākotnē plānojam labības kraušanas procesu pilnībā automatizēt. Tam nepieciešams izbūvēt apjomīgu transportieru sistēmu – sākotnēji uz noliktavu, un nākamajā kārtā - no noliktavas uz kuģi. Tās gan ir ar sešciparu skaitli mērāmas investīcijas, taču, ņemot vērā esošo tirgus attīstību, tās tiek nopietni apsvērtas.”
