Latviski
16.jūnijā Rīgas brīvostu apmeklēja vides un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējoņa kungs, Šveices Konfederācijas vēstniece Gabriela Nuci Sulpicio kundze,
Rīgas Domes Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņa kungs, Valsts Vides dienesta ģenerāldirektors Vilis Avotiņa kungs, Rīgas brīvostas pārvaldes Stratēģiskās plānošanas un projektu vadīšanas departamenta direktors Vladimirs Makarova kungs un citi Šveices vēstniecības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Rīgas domes, Valsts vides dienesta un Finanšu ministrijas pārstāvji, lai svinīgā ceremonijā uz kuģīša „Jelgava” atzīmētu projekta „Vēsturiski piesārņoto vietu Sarkandaugavā sanācija” atklāšanas pasākumu.
Kā uzsvēra Gabriela Nuci Sulpicio kundze - referendumā Šveices tauta nobalsoja par finansiāla atbalsta piešķiršanu Latvijai dažādu projektu, tai skaitā būtiska vides piesārņojuma seku likvidēšanai un ilgtspējīgai dabas resursu izmantošanai. Ieguvēji ir ne tikai rīdzinieki, bet arī visi tie, kuri dzīvo ap Baltijas jūru. Pēdējo gadu laikā gan Latvija, gan Šveice uzrāda ievērojamus panākumus vides ilgtspējības jomā un šis projekts ir vēl viens solis dabas resursu saglabāšanā. Sarkandaugavas projektā tiek ietverti trīs pozitīvi aspekti- tiek sanēta piesārņotā teritorija, veikts ieguldījums apkārtējās vides uzlabošanā, teritorija kļūst pievilcīga jaunām biznesa idejām. „Mēs lepojamies ar iespēju piedalīties šajā projektā un esam pārliecināti, ka Šveices sniegtais ieguldījums ir vērtīgs ieguldījums Latvijas nākotnē”: tā par projektu izteicās Šveices vēstniece.
Kā norādīja vides ministrs R.Vējonis- projektu ir plānots pabeigt līdz 2017.gadam. Piesārņojuma apjoms ir ļoti liels un tāpēc sanācijas darbi prasīs laiku un līdzekļus. Šis darbs nebūtu iespējams bez Rīgas domes un Rīgas brīvostas atbalsta, kā arī bez to uzņēmumu, kuri pašlaik apsaimnieko vēsturiski piesārņoto apgabalu.
Kā uzsvēra Rīgas brīvostas pārvaldes Stratēģiskās plānošanas un projektu vadīšanas departamenta direktors Vladimirs Makarovs- vēsturiski piesārņoto vietu Sarkandaugavā sanācijas projekta realizācija ir spilgts Eiropas Savienības kopprodukts, kas kalpos par lielisku paraugu tam, cik veiksmīgi iespējams izmantot Latvijai pieejamos finanšu resursus.
Sarkandaugavas teritoriju piesārņojums Rīgas ostas teritorijā ir izveidojies 20.gadsimta pēdējo piecdesmit gadu laikā, kad Jaunmīlgrāvja rajonā bija izvietotas naftas produktu noliktavas un termināli padomju armijas vajadzībām. Naftas produktu atlikumi gadu gaitā ir iesūkušies augsnē un nonākuši līdz pazemes ūdeņiem. Vislielāko kaitējumu naftas produktu atlikumi var radīt, izsūcoties cauri gruntij un nokļūstot Sarkandaugavas attecē vai Mīlgrāvja kanālā. Sarkandaugavas piesārņojuma likvidēšana neapšaubāmi ir Latvijai kā valstij, kas kopīgi ar pārējām Baltijas jūras reģiona valstīm pievienojusies Helsinku konvencijai, valstiski svarīgs uzdevums. Sanācijas darbi skars teritoriju, kur izvietoti ostas termināļi un norisinās kuģu satiksme. Rīgas ostai ir būtiski, lai šī vieta kā vizītkarte apliecinātu vides aizsardzības un ekonomiskās attīstības tendences.
Arī līdz šim paveiktais nebūtu iedomājams bez Šveices valdības atbalsta. Trīs gadu laikā tika veikti vērienīgi izpētes darbi, kas ļāva izprast precīzu naftas produktu atrašanās vietu un apjomu. Tagad tiks uzsākts darbs pie iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas, izsludināts konkurss par darbu veikšanu un izvēlēts vispiemērotākais uzņēmums. Tehniski sanācijas darbi nozīmēs attīrīt gan naftas produktus saturošos pazemes ūdeņu slāni, gan augsni.
