Latviski
Šodien, 9. augustā, par godu Latvijas armijas Kara flotes simtgadei Rīgas ostā pie jūras vārtiem notika militāro kuģu parāde un ostā svinīgi tika sagaidīti Latvijas un sabiedroto valstu jūras spēku kuģi.
Kuģu parādi netālu no Rīgas ostas vārtiem pieņēma Valsts prezidents Egils Levits un tajā piedalījās aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Jūras spēku komandieris flotiles admirālis Ingus Vizulis. Parāde tika godināta, veicot nāciju zalvi no lielgabaliem Bolderājas kuģu remonta rūpnīcas teritorijā.
Kuģu parādē Rīgas ostā piedalījās Jūras spēku štāba un apgādes kuģis A-53 "Virsaitis", apgādes kuģis A-90 “Varonis”, mīnu kuģi M-04 "Imanta" un M-05 "Viesturs", patruļkuģi P-08 "Jelgava" un P-09 "Rēzekne", kā arī sabiedroto valstu jūras spēku kuģi – Zviedrijas daudzfunkcionālā korvete “Helsingborg”, Somijas mīnu licējs “Pyharanta”, Vācijas apgādes kuģis "Werra", Igaunijas štāba un apgādes kuģis “Wambola”, Lietuvas pretmīnu cīņas kuģis “Selis” un Polijas meklēšanas un glābšanas kuģis “Lech”.
Latvijas armijas Kara flotes simtgadei veltīto pasākumu ietvaros 10. un 11. augustā no 12:00 līdz 17:00 Rīgas ostā pie Rīgas Pasažieru termināļa piestātnēm ikvienam būs iespēja apmeklēt Latvijas un sabiedroto valstu militāros kuģus.
Rīgas osta var lepoties ar to, ka tā cieši saistīta ar Latvijas vēsturei svarīgiem notikumiem Latvijas neatkarības cīņu un Latvijas valsts proklamēšanas laikā, tostarp Latvijas Kara flotes dibināšanu un tās pirmajām cīņām. Par Kara flotes dibināšanas dienu oficiāli tiek uzskatīts 1919. gada 10. augusts, kad pie Latvijas armijas Virspavēlnieka štāba tika nodibināta Jūras nodaļa. Brīvības cīņu laikā (1918-1920) īpaši spilgti parādījās nepieciešamība izveidot jaunajai Latvijas valstij pašai savu Kara floti. Kara darbībā tika iesaistīti privāti tirdzniecības kuģi, kuteri, tvaikoņi un velkoņi, un var uzskatīt, ka vienu no saviem pirmajiem kaujas uzdevumiem jaunizveidotā Kara flote veica tieši Rīgas ostā.
Kad 1919. gadā Latvijas jaunās armijas karavīri cīņās pret Bermonta karaspēku bija nocietinājušies Rīgas krastmalā un mēģinājums doties pretuzbrukumā pāri tiltiem beidzās neveiksmīgi, tika pieņemts lēmums izcelt desantu un uzbrukt bermontiešiem Daugavgrīvas – Bolderājas rajonā. 15. oktobrī sabiedroto apšaudes aizsegā desantu Daugavgrīvas cietokšņa rajonā un Bolderājā nogādāja jaunizveidotā latviešu desanta flotile. Tā sastāvēja no upju satiksmes tvaikonīšiem, ostas velkoņiem un liellaivām, uz kuriem aizsardzībai pret lodēm bija uzstādītas dzelzs plāksnes un smilšu maisi. Desants tika izcelts veiksmīgi, un tas bija Bermonta avantūras beigu sākums – no Rīgas ostas sākās Latvijas atbrīvošana.
Par lielu notikumu Rīgas ostā izvērsās arī pirmā Latvijas Kara flotes kuģa “Virsaitis” nolaišana ūdenī 1921. gada 12. jūnijā un šo datumu līdz 1937. gadam svinēja arī kā Latvijas Krastu apsardzības eskadras dibināšanas dienu.
