Latviski
Ceturtdien, 10.oktobrī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks kopā ar citiem valdes locekļiem, būvniecības kompānijas BMGS S pārstāvjiem un žurnālistiem klātienē iepazinās ar vērienīgā Krievu salas infrastruktūras izveidošanas būvniecības projekta realizācijas gaitu.
Apskatot objektu un uzklausot speciālistu skaidrojumus, A.Ameriks neslēpj: „Viena lieta ir katru mēnesi valdes sēdē uzklausīt ziņojumus par aktualitātēm un padarīto šajā objektā, bet tagad, kad visu redzu arī savām acīm, rodas vēl pilnīgāka izpratne par to cik šis objekts ir darbietilpīgs, cik akurāts ir būvnieku darbs un cik liela atbildība gulstas uz projekta vadības grupu. Malači, viņi ar saviem uzdevumiem tiek galā – termiņi tiek ievēroti un naudas plūsma atbilst plānotajam – no kopējā apjoma ir apgūta apmēram piektā daļa. Neslēpšu prieku, jo redzu, ka šī būs 21.gadsimta osta."
Krievu salas infrastruktūras izveidošanas projekts ir vērienīgākais un finansiāli ietilpīgākais projekts atjaunotās brīvvalsts laikā. Eiropas Komisija 2012.gada 29. martā apstiprināja Latvijas lielo Kohēzijas fonda projektu, kas paredz infrastruktūras attīstīšanu Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no Rīgas centra, tādējādi apliecinot transporta un loģistikas nozares potenciāla nozīmību Latvijas ekonomiskajā izaugsmē. EK lēmums ir saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes darbības pamatprincipiem ilgtermiņa mērķu sasniegšanai. Projekta ieviešanas grupas vadītājs Viesturs Silenieks uzsver, ka faktiski mēs nerunājam tikai par Krievu salas infrastruktūras izveidošanu ostas termināļu saimnieciskās darbības nodrošināšanai, bet arī par vairākiem citiem procesiem, ko līdzi pavelk šis projekts. Tas ir: no ostas saimnieciskās darbības tiks atbrīvota 123 hektāru plaša teritorija pilsētas centrā, tādējādi uzlabojot dzīves vides kvalitāti iedzīvotājiem; tiek sakārtota līdz šim degradēta teritorija Krievu salā 75 ha platībā, kur savulaik atradās Rīgas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un dūņu lauki; tiks izbūvēta jauna dzelzceļa stacija Bolderāja 2, ko veic Latvijas dzelzceļš, kā arī uzlabota un paplašināta cita infrastruktūra, kas nepieciešama Daugavas kreisā krasta attīstībai, piemēram, Spilves pļavu lietderības paaugstināšanai.
A.Ameriks tāpat norāda uz ostas attīstība stratēģiski visnozīmīgākajiem ieguvumiem: „Līdz ar jaunu dziļūdens piestātņu izbūvi, vidējo kuģu uzkraušanas laiku varēsim samazināt līdz 1 dienai, atšķirībā no 2 līdz 4 dienām šobrīd. Tas ir ļoti būtisks solis Rīgas ostas konkurētspējas uzlabošanā. Kopējā jauno terminālu kravu apstrādes kapacitāte sākotnēji plānota 14,5 līdz 20 miljonu tonnu apmērā, bet perspektīvā to varētu palielināt līdz 26 miljoniem tonnu gadā.”
Kopumā no jauna tiks izbūvētas 5 piestātnes ar kopējo garumu 1430 m. Sākotnēji dziļums pie piestātnēm ieplānots 15 m, bet perspektīvā tas tiks palielināts līdz 17 m, kas ir maksimāli nepieciešamais dziļums visu kuģu apkalpošanai, kādi vien spēj ienākt Baltijas jūrā. Krievu salas infrastruktūras izveidošanas projekta būvniecību plānots pabeigt 2014.gada septembrī. Savukārt teritorijas nomniekiem sava darbība no Daugavas labā krasta uz jaunajiem termināļiem jāpārceļ 24 mēnešu laikā pēc esošā projekta pabeigšanas.
Projekta attiecināmās izmaksas ir 104 miljoni latu, no tām Kohēzijas fonda finansējums ir 54 miljoni latu. 2012.gadā par uzvarētāju infrastruktūras attīstības konkursā tika izvēlēta pilnsabiedrība "BMGS S", kas projektu piedāvājusi realizēt par 88,71 miljonu latu/126.21 miljonu eiro. Līdz šā gada septembrim būvuzņēmējam par padarītajiem darbiem ir pārskaitīts 21,56 miljoni latu.
Būvniecības procesa nodrošināšanai Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle kopā ar Pohjola Bank Plc noslēgušas aizdevuma līgumu par finansējuma piešķiršanu Rīgas Brīvostas pārvaldei 80,2miljonu eiro/ 56,36miljonu latu apmērā.
Uzziņai
Teritorijas izveidošanai no Daugavas gultnes uzskaloti 2,3 miljoni kubikmetru smilts, kas zemes līmeni no jūras līmeņa 75 ha platībā paceļ (no nulles atzīmes un zemāku) līdz 2,50 m virs jūras līmeņa
Akvatorija padziļināšanā strādā divi gultnes padziļināšanas kuģi
Jāiegremdē 2626 cauruļpāļi ar garumu līdz 28,5 m, iegremdēti jau 1300 pāļi, janvārī šo darbu plānots pabeigt
Jāiegremdē 2012 rievsienas ar garumu līdz 27 m, iegremdēts jau 2000 rievsienu, janvārī šo darbu plānots pabeigt
Jāiestrādā 4 333 tonnas armatūras ar kopgarumu 2 700 kilometri
Krievu salas sliežu ceļu kopgarums būs 12 kilometri
Objektā ik dienu strādā ap 120 cilvēku
