Latviski
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, kuras ietekmē samazinās kopējā caur Baltijas valstu ostām virzītā kravu plūsma, Rīgas brīvosta 2015. gadā joprojām ir saglabājusi Baltijas valstu lielākās ostas statusu.
Jau otro gadu pēc kārtas Rīgas brīvostas kravu apgrozījums ir pārsniedzis 40 milj. tonnu, tādējādi 2015. gadam kļūstot par otru veiksmīgāko gadu ostas pastāvēšanas vēsturē. Ostas termināļos kopā pārkrauts 40,06 milj. tonnu dažādu kravu, kas ir par 2,5% jeb 1,02 milj. t. mazāk nekā 2014. gadā. Pārskata gadā katru mēnesi ostā pārkrauts vairāk nekā 3 milj. t. un 2015. gadā desmit no ostā strādājošajiem 35 jūras kravu termināļiem pārkrāva vairāk nekā 1 miljonu tonnu katrs.
Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks, komentējot 2015. gada rezultātus, pauž gandarījumu, taču nākamā gada prognozes komentē piesardzīgi: “Liels prieks, ka esam vadošā osta Baltijā, jo tas liecina, ka mūsu ilgtermiņa attīstības stratēģija un ieguldījumi attaisnojas. Bet jābūt ļoti piesardzīgiem par 2016.gadu, jo ģeopolitika noteikti atstās savu iespaidu.”
2015. g. gadā beramkravas veidoja 58% no ostas kopējā kravu apgrozījuma, jeb 23,3 milj. t., kas salīdzinājumā ar 2014. g. bija par 2% mazāk (-483,2 tūkst. t.). Šajā segmentā lielākais apjoma pieaugums reģistrēts koksnes granulām (+41,6%) un gada laikā ostā pārkrauts 1,45 milj. t. (+426,4 tūkst. t.) šo kravu. Pozitīva dinamika (+23,7%) bijusi arī koksnes šķeldas kravām (0,64 milj. t.; +123,3 tūkst. t.). Jauni rekordi sasniegti labības produktu grupā, jo ostā pirmo reizi tās vēsturē gada ietvaros pārkrauts vairāk kā 1 milj. t. tonnu labības produktu (1,05 milj. t.; +36,6% jeb +281,9 tūkst. t.).
Pārskata periodā ostā pārkrauts 2,58 milj. t. ķīmisko beramkravu, kas par 1.5% vairāk nekā 2014. gada rādītāju līmeni.
Ogļu apgrozījums 2015. gadā samazinājās par 2,7% un ostā tika pārkrauts 14,53 milj. t. ogļu (-406,4 tūkst. t.). Pozitīvi jāvērtē fakts, ka Rīgas brīvostai sīvajā konkurencē ar Krievijas ostām izdevies saglabāt augstus apjoma rādītājus un pēc pārkrauto ogļu apjoma 2015. gads atpaliek tikai no ļoti veiksmīgajiem 2014. g. un 2012. g., kad tika pārkrauts 14,9 milj. t..
2015. gadā ostā pārkrauts 6,19 milj. t. ģenerālkravu un to apjoms samazinājies par 12,4% (-878,7 tūkst. t.). Apgrozījums krities faktiski visām šī segmenta kravām, bet lielākais samazinājums bijis kokmateriālu ģenerālkravām (-10,7%, jeb -222,6 tūkst. t.), pēc kurām ir mazāks pieprasījums tradicionālajos Latvijas eksporta tirgos, ro-ro kravām (-48,2%, jeb -228,8 tūkst. t.), jo būtiski samazinājās prāmju līnijas Tallink kuģu ostas apmeklējumu skaits, kā arī konteinerkravām (-7,8%, jeb -325,0 tūkst. t.). Pārskata periodā ostā apstrādāts 3,8 milj. t. konteinerizētās kravas jeb 355,2 tūkst. TEU vienību. Konteinerkravām pozitīva apjoma dinamika bija pēdējos piecus gadus un apgrozījuma kritums 2015. gadā lielā mērā saistāms ar ES un Krievijas ieviestajām ekonomiskajām sankcijām, kuru rezultātā konteinerkravu apjoms samazinājās visās Baltijas jūras Austrumu krasta ostās.
2015. gadā ostā pārkrauts 10,6 milj. t. lejamkravu, kas ir par 3,3% vairāk nekā 2014. gadā (+337,3 tūkst. t.). 99,2% no visa lejamkravu apjoma veido naftas produkti, kuru apjoms pārskata periodā palielinājies par 332,6 tūkst. t., sasniedzot jaunu rekordu ostas vēsturē – 10,54 milj. t.. Arī šajā segmentā Rīgas brīvostai nopietnu konkurenci veido pārējās reģiona ostas, tāpēc jo īpaši pozitīvi vērtējams fakts, ka 2015. gadā naftas produktu apjomu palielināja gandrīz visi šīs kravu grupas stividori.
2015. gadā ostā apkalpoti 526,2 tūkst. pasažieru. Līdz ar Tallink līnijas kuģu ienācienu skaita samazināšanos krities prāmju pasažieru skaits (-32,5%). Vienlaikus pozitīvi jāatzīmē, ka palielinājās kruīza pasažieru skaits (+13,7%, 69,2 tūkst. pasažieru), jo ostā ienāca par 6 kruīza kuģiem vairāk.
