Rīgas brīvostā ievieš digitālās tehnoloģijas kravu plūsmas apkalpošanas ātruma uzlabošanai

  • Drukāt

Lai iepazītos ar ostas procesu digitalizācijas risinājumiem un ar visām iesaistītajām pusēm pārrunātu to ieviešanas gaitu, šodien Rīgas brīvostu apmeklēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Rīgas brīvostas pārvalde, turpinot ostas procesu digitalizāciju, uzsākusi jauna pilotprojekta testēšanu, kas paredz digitalizēt dokumentu apriti autokravu pārvadāšanai uz ostas termināļiem, kā arī automatizēt autotransporta apkalpošanu ostas teritorijā. Projekts top sadarbībā ar Latvijas Autotransporta direkciju, VID Muitas pārvaldi, SIA “Rīgas Universālais termināls” un lielāko enerģētikas beramkravu eksportētāju Baltijas valstīs.

Testa rezultāti liecina - ieviestā sistēma ļauj līdz pat 4 reizēm samazināt vienas kravas automašīnas apkalpošanas laiku, minimizējot papīra dokumentu plūsmu un fizisko kontaktu, kā arī mazinot sastrēgumus pilsētā. Tas ir būtisks sasniegums, ņemot vērā pastāvīgi augošo autotransporta kravu plūsmu Rīgas ostā.

Projekta pamatā ir vienotas tiešsaistes sistēmas ieviešana, kur kravas nosūtītāja ievadītos datus var izmantot visas loģistikas ķēdē iesaistītās puses. Mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešana ostas kontrolposteņos un ostas uzņēmumā savukārt ļauj kravas piegādes procesu pilnībā automatizēt, sākot ar automašīnas atpazīšanu, ielaišanu ostas teritorijā, beidzot ar procesiem ostas terminālī – vārtu atvēršanu, kravas svēršanu, kravas datu apstrādi, automašīnas aizvadīšanu līdz vajadzīgajai noliktavai.

Digitalizēta dokumentu aprite un loģistikas procesa automatizācija ļaus būtiski palielināt autotransporta apkalpošanas un kravas piegādes ātrumu, mazināt automašīnu dīkstāves, sastrēgumus pilsētā un ar to saistīto izplūdes gāzu emisiju, kā arī uzlabos kravu drošību un kontroles iespējas.

“Strauji mainīgajos tirgus konjunktūras apstākļos, Latvijas ostām kā vēl nekad agrāk ir svarīgi stiprināt savu konkurētspēju. Digitalizācija un kravu apkalpošanas paātrināšana ir viens no darba uzdevumiem. Multimodāli risinājumi un serviss var kļūt par mūsu priekšrocību jaunu investoru un starptautisko kravu pārvadātāju piesaistē,” šodien, iepazīstoties ar e-CMR projekta testa gaitu, vizītes laikā uzņēmumā “Rīgas Universālais termināls” atzina Satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Viens no būtiskiem virzieniem Rīgas brīvostas konkurētspējas pilnveidošanai ir moderno tehnoloģiju un risinājumu ieviešana – tā paaugstinām ostas darbības efektivitāti un kravu apkalpošanas ātrumu. Mēs turpināsim darbu pie digitālās transformācijas koncepta, lai Rīgas osta kļūtu par līderi viedo jeb digitālo tehnoloģiju ieviešanā visā Baltijas reģionā,” šodien uzsvēra Viesturs Zeps, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs, norādot, ka nākotnē plānots ostas sistēmā integrēt un ieviest arī intelektuālo atpazīšanu transportam un personu kustībai, tāpat ostā tiek testēti dažādi IT un bezpilota lidaparātu (dronu) risinājumi vides monitoringam un gaisa kvalitātes mērīšanai, savukārt sadarbībā ar Valsts sakaru direkciju notiek diskusijas par autonomu elektronisko mašīnu pielietošanu ostas teritorijā un terminālos, tā veicinot CO2 mazināšanu ostā un Rīgā kopumā.

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, Rīgas ostā par 12 % palielinājusies ar autotransportu transportēto kravu plūsma. Ja 2019. gada 1. ceturksnī ostā apkalpotas 119 295 kravas automašīnas, tad 2020. gada 1. ceturksnī apkalpoto kravas automašīnu skaits pieaudzis par 15,7 tūkstošiem, sasniedzot 134 985 automašīnu vienības.

Pēdējos gados ar sauszemes autotransportu uz un no Rīgas ostas pārvadāts vairāk nekā 13 miljonu tonnu kravu gadā jeb 40% no visām ostā pārkrautajām kravām. Pērn caur ostas caurlaižu kontroles posteņiem izbrauca vairāk nekā 500 000 kravas automašīnu vienību, vienlaikus lielākā daļa (~77%) no visām autotransporta kravām apstrādātas termināļos, kas izvietoti Daugavas labajā krastā.

SIA “Rīgas Universālais termināls” ir viens no visstraujāk augošajiem uzņēmumiem Rīgas ostā, kas pēdējo gadu laikā izvirzījies līderpozīcijās pārkrauto kravu apjoma ziņā. Nozīmīgākie termināli apstrādāto kravu veidi – dažādas kokmateriālu grupas, konteinerkravas, graudi, labības produkti, soja. 90% no terminālī apstrādātajām kravām tiek saņemtas ar autotransportu.