Latviski
Atlantijas okeāna siļķu un skumbriju zvejas sezona rit pilnā sparā. Norvēģu, īslandiešu, skotu un Farēru salu zveju kuģi seko zivju migrācijas ceļam un pilda noteiktās nozvejas kvotas. Daļa zivju paredzētas Centrālāzijas reģionam, un šeit nozīmīga loma ir arī Rīgas ostai.
Pagājušonedēļ Rīgas Universālajā terminālī pietauvojās nu jau kārtējais kuģis ar saldētām jūras veltēm. 100 metru garais un zem Norvēģijas karoga esošais kuģis savās kravas tilpnēs var uzturēt ziemas cienīgu temperatūru. Ar šāda tipa saldētavu kuģiem vai atsevišķiem konteineriem uz Rīgu tiek vestas saldētas siļķes, skumbrijas un citas zivis no Atlantijas okeāna. Daļa produkcijas nonāk tepat Latvijas tirgū, bet lielākā – pa autoceļiem vai vilciena sliedēm tiek nogādāta uz Ukrainu vai Kazahstānu.
“Tas ir bizness, uz kuru mēs esam mērķtiecīgi gājuši vismaz astoņus gadus. Turklāt līdz ar šovasar saņemto sertifikāciju, ka drīkstam uzglabāt un pārkraut kravas Kazahstānas tirgum, šie apjomi turpina pieaugt. Mēs runājam par zivīm, kas nāk gan no Īslandes, gan no Faro salām, pavisam drīz, ņemot vērā, ka nozvejas sezona Atlantijas okeāna valstīs atšķiras, sekos arī Norvēģija, Skotija un vēl atsevišķas Āzijas valstis”, stāsta SIA “Rīgas Universālais Termināls” valdes loceklis un izpilddirektors Jānis Kasalis.
Rīgas Universālā Termināla priekšrocība ir lielā noliktava, kurā var uzglabāt līdz pat 12 000 tonnām saldētas produkcijas, ievērojot visus pārtikas uzglabāšanas standartus. Te tiek glabātas jūras veltes un putnu gaļas izstrādājumi, savukārt vasarā - saldējums. “Mēs runājam par saldētavu, kas ir aprīkota ar, tā saucamajām gudrajām tehnoloģijām, kas vienlaikus ļauj efektīvi izmantot pieejamos elektroresursus”, stāsta J.Kasalis.
“Varam nodrošināt saldētavu, kas, pirmkārt, atrodas brīvajā ekonomiskajā zonā, otrkārt - Eiropas Savienībā, kas nozīmē, ka te krava ir drošībā, un tai ir vieglāk saņemt finansējumu vai eksporta atbalsta programmas, kas ir Norvēģijā un citās valstīs”, informē Rīgas Universālā Termināla pārstāvis.
“Mūsu konkurenti ir Klaipēda un Ukrainas daļa pie Melnās jūras, taču, ja mēs, skatāmies uz Ukrainas ostām Melnajā jūrā, kur kravai līdz galvaspilsētai Kijevā vēl jāmēro gandrīz 500 km, šajā brīdī mēs paliekam konkurētspējīgāki, jo ceļš no Norvēģijas līdz Melnai jūrai tomēr sanāk tālāks nekā līdz Rīgai”, uzsver Jānis Kasalis.
Šī gada 9 mēnešos kopējais Rīgas Brīvostā pārkrauto saldēto kravu apjoms jau pārsniedzis 15 000 tonnas.
