English
Rīgas brīvostas valde aprīļa beigās ir pārskatījusi brīvostas budžetu - par piektdaļu jeb aptuveni 10 miljoniem eiro samazinot tajā plānotās izdevumu un investīciju pozīcijas. Tas darīts, ņemot vērā ekonomiskās aktivitātes samazināšanos pasaulē COVID-19 globālās pandēmijas ietekmē un neskaidrību, cik ātri un kādā intensitātē pēc dīkstāves atjaunosies starptautiskie kravu un pasažieru pārvadājumi. Neskatoties uz to, Rīgas brīvostas darbība turpinās pilnā apjomā, tāpat kā tiek turpināta vairāku ostai un pilsētai būtisku investīcijas projektu īstenošana.
“Šobrīd no finanšu viedokļa esam izveidojuši labu “drošības spilvenu”, lai osta varētu turpināt strādāt un attīstīties, vienlaikus rūpīgi sekojam līdzi un monitorējam ekonomisko situāciju, pieļaujot, ka šī gada ietvaros izdevumu un ieņēmumu pozīcijas nepieciešamības gadījumā varētu tikt vēl pārskatītas. Pašlaik ir skaidrs, ka turpināsim vairākus Rīgas pilsētai nozīmīgus investīciju projektus – Kundziņsalas pārvadu, kas atslogos kravu transporta plūsmu caur Rīgas centru, saglabāts arī rudens vētrās izskalotā krasta stiprinājuma atjaunošanas projekts Bolderājā”, intervijā laikrakstam “Latvijas avīze” stāsta Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.
Tāpat šobrīd tiek mērķtiecīgi strādāts, lai pretendētu arī uz Eiropas finansējumu abu ostas molu rekonstrukcijas darbiem, kas dos iespēju padziļināt un paplašināt ostas pieejas kanālu. “Tas ievērojami stiprinātu Rīgas ostas pozīcijas Baltijas jūras reģiona ostu sīvajā konkurencē - Rīgas ostā varētu ienākt lielāki kuģi, attiecīgi efektīvāk pārvadāt un pārkraut te arī lielākus kravu apjomus”, norāda V.Zeps.
Vienlaikus intervijā “Latvijas avīzei” brīvostas valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka, lai arī kopējais kravu apgrozījums enerģētikas kravu krituma ietekmē samazinās, Rīgas osta to kompensē ar pozitīvām izmaiņām citu kravu grupu apgrozījumā, piemēram, strauji pieaug labības kravu apgrozījums un dažādu kokmateriālu kravu apjomi, salīdzinoši stabili ir konteinerkravu apjomi. Šogad Rīgas ostā ir ienākušas arī jaunas kravu grupas, piemēram, cements.
“Rīgas osta pielāgojas jaunajiem apstākļiem. Strādājam pie stratēģijas, kā iekļauties jaunās globālā transporta ķēdēs, kā reaģēt uz plūsmas maiņām, strādāt uz jauniem projektiem”, uzsver Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs.
“Vienlaikus jūtam, ka šī krīze paver iespējas Rīgas ostai kā jaunam loģistikas centram, jo kravu kustība pasaulē nav apstājusies un krīzes situācijā pārvadātāji meklē jaunus ceļus un jaunas iespējas kravu transportēšanai, kraušanai un apstrādei (abos virzienos – uz un no Rīgas ostas)”, tā Viesturs Zeps.
Visa intervija ar valdes priekšsēdētāju Viesturu Zepu: https://www.la.lv/rigas-brivostas-parvalde-no-administresanas-uz-biznesa-pieeju
