English
Pagājušās nedēļas izskaņā Stokholmā norisinājās viens no nozīmīgākajiem Baltijas jūras ostu pasākumiem - ikgadējā Baltijas ostu konference. Konferenci organizē Baltijas ostu organizācija (Baltic Ports Organization - BPO), kuras biedrs ir arī Rīgas brīvostas pārvalde. Organizācija apvieno 47 Baltijas jūras valstu ostas, un tās mērķis ir veicināt ostu sadarbību, lai reģiona ostas un kuģošanu attīstu ekonomiski, sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgi, tādējādi paaugstinot arī visa Baltijas jūras reģiona konkurētspēju.
Šī gada Baltijas ostu konference 2019 fokusējās uz digitalizācijas, tehnoloģiju un inovāciju strauju ienākšanu ostas ikdienā un “viedās ostas” koncepta realizāciju dažādās Baltijas jūras reģiona ostās.
Kā katru gadu nozares eksperti un analītiķi konferences ievaddaļā diskutēja par faktoriem, kas būs noteicošie ostu un kuģošanas attīstībai nākotnē. Viens no šī gada konferences pārsteidzošākajiem secinājumiem bija tas, ka līdztekus ģeopolitikai, vides saglabāšanas faktoriem un tehnoloģiju attīstībai, lielu lomu uz nozares attīstību atstās arī demogrāfiskās izmaiņas pasaulē. Saistībā ar pasaules iedzīvotāju skaita palielināšanos un novecošanu tiek prognozēts, ka tirdzniecības plūsmas arvien vairāk ietekmēs reģionālas īpatnības, pakalpojumi un zināšanas. Darbaspēka produktivitātes samazināšanos kompensēs aizvien plašākais tehnoloģiju pielietojums. Tādēļ arī konservatīvajām kuģniecības un ostu nozarēm nāksies arvien straujāk piemēroties un ieviest digitalizācijas, jauno tehnoloģiju un inovāciju projektus.
“Viedās ostas” koncepts nu jau krietnu laiku ir apspriestākā tēma dažādos nozares pasākumos. Baltijas ostu konferences 2019 laikā vairāku ostu pārstāvji prezentēja savu redzējumu uz “viedās ostas” principiem un to realizāciju dažādās reģiona ostās. Lai arī tehnoloģiju un inovāciju risinājumi “viedās ostas” koncepta ietvaros atšķiras, tomēr visi dalībnieki vienojās, ka tehnoloģiju un inovāciju ieviešanas galvenais mērķis ir veicināt ostas ilgtspējīgu attīstību ne tikai no ekonomiskās efektivitātes un procesu optimizācijas, bet arī no vides saglabāšanas un sociālās atbildība viedokļa.
“Ar “gudro loģistiku” ostās vēl nekas nebeidzas. Digitalizācija un lielie dati nav pašmērķis. Svarīgi ir domāt par ostu plašāk – ne tikai kā infrastruktūras un loģistikas nodrošinātāju, bet arī kā nozīmīgu pilsētas kopienas daļu. Mūsdienu un nākotnes sabiedrība vēlas būt aizvien informētāka. Ilgtspējīgai ostas attīstībai aizvien būtiskāka loma ir mūsdienīgai komunikācijai”, uzstājoties konferences diskusijā “Rītdienas viedā osta”, uzsvēra Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
