English
Mainoties globālajām transporta plūsmām un ekonomiskajai situācijai mūsu reģionā, arī Rīgas osta mainās, lai saglabātu kravu apgrozījumu un veiksmīgi konkurētu ar citām reģiona ostām. Viens no ceļiem, kā nodrošināt darba vietas, ieņēmumus un stabilu kravu apgrozījumu, ir veicināt ražošanu un ar ražošanu saistītu kravu īpatsvaru ostā.
“Šobrīd esam uz sliekšņa, lai vērtu durvis uz nākamo desmitgadi. Ostas attīstības nākotnes vīzija tiek iezīmēta Rīgas brīvostas attīstības programmā 2019. - 2028. gadam un tajā kā viens no galvenajiem virzieniem ir iezīmēta ražošanas attīstība ostā. Ražošana ostā veicinātu sinerģiju ar kravu pārvadājumiem. Kravu plūsma un konteineri, kuri ir saistīti ar ražošanu, garantē stabilāku un ilglaicīgāku kravu apjomu piesaisti ostā.”, stāsta Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Izstrādājot Rīgas brīvostas attīstības programmu, tika pētīta un izmantota Roterdamas ostas pieredze, kam ar Rīgas ostu ir gan līdzīgas iezīmes kravu konjunktūrā, gan līdzīgi pārvaldības modeļi. Roterdamas osta pārsvarā ir pazīstama kā Eiropas lielākā konteineru osta, taču tā ir arī liela industriālā teritorija ar veiksmīgiem dažādu nozaru ražošanas uzņēmumiem. Ražošana Roterdamas ostā sāka attīstīties jau pagājušā gadsimta pirmajā pusē, un šodien aptuveni puse no teju 470 miljoniem tonnu kravu, kas gadā tiek pārkrautas, ir saistītas ar ražošanas aktivitātēm pašā Roterdamas ostā.
Par Roterdamas ostas pieredzi ražošanas attīstībā stāsta Roterdamas ostas pārvaldes projektu vadītājs un analītiķis Karloss Zepeda (Carlos O. Zepeda): “Cilvēki bieži aizmirst, ka osta var būt ne tikai kravu pārkraušanas vieta, bet arī ražošanas bāze ar savām rūpnīcām un uzņēmumiem. Ražošanas aktivitātes ģenerē ne vien kravas, bet arī būtiskus ienākumus ostai. Attīstoties transporta nozarei un ostu infrastruktūrai, konkurence ostu starpā aizvien pieaug. Roterdamas osta konkurē ar Hamburgas, Amsterdamas un Antverpenes ostām. Piemēram, konteineri – vienu dienu tie var nākt uz mūsu ostu, bet tiklīdz kāda cita osta samazinās tarifus – tie būs prom. Un ostu nozarē visi saprot - ja nav kravu, tad nav arī ostas. Taču, ja ostā ir ražošana, kravas nekur nepazudīs. Ražošana nodrošina noteiktus pamatus kravu apjomiem un investīcijām infrastruktūras attīstībā.”
Jāņem vērā, ka ražošana rada arī vairāk darbavietu nekā kravu pārkraušana. Turpina Karloss Zepeda: “Lejamkravu terminālis Roterdamas ostā nodarbina 3 līdz 4 cilvēkus uz hektāru, kamēr blakus esošā ķīmijas rūpnīca – 8 līdz 15. Ražošana rada lielu pievienoto vērtību gan no biznesa, gan no sabiedrības viedokļa. Turklāt mūsdienu kravu termināļi tiek pilnībā automatizēti. Mūsu ostā ir jau divi konteineru termināļi, kur kraušanas procesā nav iesaistīts neviens cilvēks. Automatizācija nenovēršami turpināsies, tādēļ darbavietu skaits kravu pārkraušanas segmentā turpinās samazināties.”
Vēl viena būtiska Roterdamas ostas iezīme ir ražošanas klasteri. “Plānojot ražošanas attīstību Rīgas ostā, šī pieredze noteikti būtu jāņem vērā”, pārliecināts ir eksperts. “Klasteru veidošanai ir vairākas priekšrocības. Kompānijām tas nozīmē mazākas investīcijas, jo visa pamata infrastruktūra jau ir pieejama. Turklāt vienas industrijas pārpalikumi ir citas industrijas resurss, kurš ir pieejams bez lielām loģistikas izmaksām”, piebilst Karloss Zepeda.
Ražošanas attīstība ostā var sniegt būtisku pienesumu visai valsts ekonomikai, uzskata Roterdamas ostas pārstāvis.: “Tik mazā tirgū, kāds ir Latvijā, būtiski ir radīt ražošanu un savu tirgu. Līdzīgu attīstību mēs redzējām Omānā, kas arī ir maza valsts, lielu kaimiņu ielenkumā. Tur ražošanas attīstība ostā radīja tirgu, kas piesaistīja investīcijas un radīja darbavietas.”
