English
Aizvadītajā nedēļā, 20. jūnija, Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš un Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbu ģenerāluzņēmēja ACB pārstāvji klātienes vizītē iepazīstināja Rīgas brīvostas valdes locekļus ar Krievu salas projekta otrā posma būvdarbu progresu. Valdes locekļi pārliecinājās, ka papildu infrastruktūras izbūve noris saskaņā ar darbu plānu un stividoru teritorijās ir veikta vairāk kā puse kopējā būvdarbu apjoma.
“Šodien redzētais nostiprina pārliecību, ka Krievu salas projekta pamatmērķis tiks sasniegts veiksmīgi un pilnvērtīga beramkravu operāciju pārcelšanu no Daugavas labā krasta – Andrejsalas un Eksportostas teritorijām – uz Krievu salu noritēs, kā paredzēts, un kravu pārkraušana vienā no modernākajiem multifunkcionālajiem termināļiem Baltijas jūras reģionā uzsāksies, kā plānots, – 2019. gadā,” uzsver Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.
Krievu salas projekta otrā posma ietvaros uz pašreizējo brīdi ir pabeigta gāzes vada un citu pazemes komunikāciju, kā arī laukumu un dzelzceļa izbūve. Darbi Krievu salā notiek atbilstoši plānotajiem būvdarbu grafikiem. Piemēram, SIA STREK teritorijā ir praktiski pabeigta elektroapgādes kabeļu izbūve, savukārt SIA Riga Coal Terminal teritorijā aktīvi notiek ūdensapgādes sistēmas būvniecības darbi. Kravu laukumiem šobrīd tiek izbūvēts betona plātņu un asfalta segums. Objektā stividori turpina tehnoloģisko iekārtu uzstādīšanu, automātisko vagonu apgāšanas sistēmu tehnoloģiju izbūvi, kravu kraušanai stividori uzstādīs mobilās tehnoloģiskās iekārtas. Tāpat notiek darbi pie vēju slāpējoša žoga izbūves. Būvdarbus un iekārtu uzstādīšanu plānots pabeigt līdz 2018. gada beigām.
“Vizītes ietvaros pārliecinājāmies, ka visi būvdarbi projekta teritorijā norit stingri saskaņā ar laika plānu un darbu grafiku, kā arī budžeta ietvaros. Turpināsim rūpīgi sekot līdzi darbu progresam, lai izpildītu mūsu apņemšanos pabeigt visu noteiktajos termiņos un terminālis ar nākamo gadu būtu pilnībā gatavs ogļu un citu beramkravu pārkraušanai, turklāt atbilstu augstākajiem vides prasību standartiem,” uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Rūpējoties par vides aizsardzības prasību ievērošanu un Krievu salas teritorijai piegulošo pilsētas apkaimju iedzīvotāju dzīves kvalitāti, Krievu salas termināļa teritorijā tiek izbūvēts 23 metrus augsts putekļu žogs vairāk nekā 2 kilometru garumā, kas efektīvi slāpēs vēju, neļaujot apkārtējā vidē izplatīties ogļu putekļiem. Vēja žoga izbūvei abu stividoru teritorijās šobrīd notiek tā balstu pamatu pāļu būvniecība. Kopumā 24 – 28 metru dziļumā izbūvēta lielākā daļa no plānotā pāļu būvdarbu apjoma. Lai nodrošinātu optimālāko vēja stipruma samazināšanu žoga iekšpusē un putekļu izplatības ierobežošanu žoga ārpusē, ir izvēlēts žoga sieta materiāls, kas tuvākajā laikā tiks piegādāts Krievu salā. Vēja žoga būtiskākā funkcija ir efektīvi slāpēt valdošo vēju ietekmi uz ogļu krāvumiem, neļaujot ogļu putekļiem pacelties gaisā un nonākt apkārtējā vidē.
Lai atbrīvotu Rīgas pilsētas centru no ogļu kravām un pārvietotu ogļu pārkraušanu uz jauniem, ar mūsdienīgām tehnoloģijām aprīkotiem termināļiem Krievu salā, Rīgas brīvostas pārvalde 2012. gadā uzsāka projektu “Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra”. 2015. gada 31. decembrī noslēdzās Krievu salas termināļa pamatinfrastruktūras izbūve, kuras ietvaros tika izveidotas 4 dziļūdens piestātnes (kuģa iegrime 15,5m) ar kopējo garumu 1180 metri un nepieciešamā pievadceļu un inženiertehniskā infrastruktūra.
Paralēli 2017. gada septembrī Rīgas brīvostās pārvaldes uzsāktajiem papildu infrastruktūras būvdarbiem, stividori veic administratīvo un tehnoloģisko ēku izbūvi, kā arī uzstāda specializētās ogļu izkraušanas, smalcināšanas, transportēšanas un kuģos iekraušanas iekārtas.
