Par ostu nodokļu ieviešanas ietekmi uz tranzīta sektoru un Latvijas tautsaimniecību

Pakalpojumu eksports saistībā ar tranzītkravu parvadašanu un apstradi ostās, dzelzceļā un autopārvadājumos, milj.Ls

	2007	2008	2009	2010	2011	2012
Liepājas osta (stividori un ekspeditori)	9	11	9	8	10	9
Rīgas brīvosta (stividori un ekspeditori)	47	76	80	65	80	85
Ventspils brīvosta (stividori un ekspeditori)	77	70	78	84	75	94
Pārējie uzņēmumi (galvenokārt kuģu aģenti)	72	61	59	54	71	78
Dzelzceļš	152	188	191	173	231	251
Auto	130	154	92	115	156	169
Kopā	487	560	509	499	623	686

Sagatavojusi: Latvijas banka
Piezīme: Cauruļvadu transports iekļauts kopējā sadaļā „pārējie uzņēmumi”. Pēc SIA „LatRosTrans” gada pārskata datiem, uzņēmuma nerevidētie ieņēmumi 2012.gadā bija 12.16 milj. LVL (nerevidētā neto peļņa 2012.gadā bija 11.74 milj. LVL)

 

Transporta un uzglabāšanas loma IKP

	2006	2007	2008	2009	2010	2011	2012
IKP (faktiskajās cenās, miij.LVL)	11126.6	14720.7	16084.7	13070.4	12784.1	14275.2	15520.5
Transports un uzglabāšana (faktiskajās cenās, miij.LVL)	830.9	1018.6	1165.9	1304.8	1306.4	1570	1677.3
Transports un uzglabāšana (nozaru struktūrā, %)	8.5	7.8	8.1	11.1	12.1	13	12.1

Centrālā statistikas pārvalde

"TAP 2014.-2020.gadam" viena no minētajām prioritātēm, kas jāsasniedz līdz 2020.gadam: Latvijas transporta koridora konkurētspējas saglabāšana un celšana Politikas rezultāts - Kravu apgrozījuma pieaugums ostās straujāks nekā konkurējošo valstu ostās.

 

Ostu maksas (milj. LVL)

Liepājai publiskajā pārskatā zem ostu maksām ir iekļauti arī kuģiem sniegtie pakalpojumi.

 

	2007	2008	2009	2010	2011	2012
RĪGA	20.194	22.152	24.288	24.295	26.361	27.058
LIEPĀJA	4.019	4.416	3.843	4.284	4.300
VENTSPILS	13.163	13.898	12.346	11.109	12.470

Pēc Latvijas Bankas aprēķiniem viena tonna tranzīta kravas dod vidēji apmēram 10 LVL Latvijas tautsaimniecībā. Ostas nodevas no tā sastāda aptuveni 8-10% ( 0,8-0,9 LVL).

Rīgas ostas 2012.gada pārskatā ieņēmumi no Ostu maksām ir 27 mij LVL. Ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem - 9,8 milj LVL. No šiem līdzekļiem osta var ieguldīt investīcijas infrastruktūrā. Ostas pārvalde nodrošina infrastruktūru pēc bezpeļņas principa un saskaņā ar likumu par ostām nav tiesīga izmantot līdzekļus citām vajadzībām.

Ja ostas maksas tiek paaugstinātas par 20% (18,75 milj.t), var prognozēt ap 20% kravu kritumu Latvijas ostās. Vispirms cietīs tās kravu grupas, kur ir lielākie apjomi un lielākā konkurence: ogles, graudi, minerālmēsli un naftas produkti. Visas šīs kravu grupas tiek pārvadātas pa dzelzceļu. Līdz ar to dzelzceļā kravu apjoms var krist no līdzšinējiem 60 milj. uz 41,25 milj. tonnu, kas jau ir par trešo daļu. Automātiski arī dzelzceļš ar tādiem apjomiem nebūs spējīgs nodrošināt infrastruktūras uzturēšanu un attīstību. Nāksies celt tarifus. Līdzīgi arī citās jomās Latvijas uzņēmēji zaudēs kravas un ienākumus. Noteikti atsevišķiem termināļiem tas var būt liktenīgs brīdis un nākties terminālus vispār slēgt.

Pasaules Banka šī gada laikā bija vizītēs Latvijā jau trīs reizes. Tiekoties ar tranzīta jomas uzņēmējiem, visi uzsvēra aso konkurenci Baltijā un nepieciešamību noturēt ostu maksas un jebkurus citus maksājumus minimālā līmenī. Pasaules bankas eksperti tam pilnībā piekrīt un pauž viedokli, ka no valsts puses nav atbalstāmi nekādi papildus maksājumi ostām, nedz jaunas nodevas, nedz dividendes. Valsts iegūst no tā, ka cilvēki un uzņēmumi strādā un maksā nodokļus.

Uzliekot vienu papildus maksājumu ostas pārvaldēm darbu zaudēs virkne citu loģistikas sektora dalībnieku un automātiski infrastruktūras izmaksas, gan ostu, gan dzelzceļa nāksies izdalīt uz pārējiem ķēdes dalībniekiem un kopējais tranzīta sadārdzinājums var būt pat krietni lielāks. Par to priecāsies tikai konkurenti Lietuvieši un Igauņi.

 

Dzelzceļa infrastruktūra

Ieņēmumi dzelzceļa infrastruktūrai gadā ir ap 128 milj. LVL uz 60 milj. t kravu. Ja kravu apjoms samazinās par 18 milj. t., tas ir par gandrīz trešo daļu, Tātad infrastruktūras maksa teorētiski būtu paceļama par 23%, pie nosacījuma, ka turpinās uzsāktie un plānotie investīciju projekti.

Svarīgi ņemt vērā, ka pie šāda kravu apjoma samazinājuma jāpārskata investīciju projekti un tie kas saistīti ar jaudu palielināšanu vairs nav nepieciešami: otrais sliežu ceļš uz Krustpili, pievadceļi uz Krievu salu un stacija Bolderāja kļūst nelietderīgi.

Principā visai dzelzceļa nozarei samazinās apjoms gandrīz par trešdaļu, kas ietekmēs arī ritošā sastāva atjaunošanas plānus.

Samazinoties kravu vilcienu nobraukto vilc/km daudzumam Pasažieru vilcienam straujāk pieaugs infrastruktūras maksa, jo palielināsies viņu nobraukto vilc/km proporcija.

 

Ietekme uz IKP

Kopējais IKP 2012. gadā bija 15,520 mljrd LVL. Zaudējot 180 milj. LVL (18 milj. t * 10 LVL) zaudējam 1,16 % no IKP.

Vai budžeta plānošanā tas ir ieplānots?