Rīgas Brīvostas pārvalde plāno sasniegt iepriekšējā rekorda gada kravu apjomu

Rīgas Brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers skaidro: "Esmu apmierināts ar rezultātiem, kaut arī šis gads valstij kopumā ir bijis ļoti grūts. Minētajā laika periodā ir notikusi ekonomikas recesija, kas izsauca 20% IKP kritumu, kas ir vienkārši traģiska rādītājs. Es, kā RBP valdes priekšsēdētājs, sev definēju uzdevumu: turpināt iesāktos procesus un nodrošināt Rīgas ostas kravu pārvadājumu apjomu iepriekšējā gada līmenī. Gribu atzīmēt, ka 2009.gads Rīgas Brīvostā bija rekorda gads, - tika sasniegts gandrīz 30 miljonu tonnu kravu apgrozījums. Līdz ar lielo salu gada sākums bija nelabvēlīgs navigācijai arī Baltijas jūrā un līcī, tāpēc janvārī, salīdzinājumā ar iepriekšējo atskaites periodu, Rīgas ostā kravu apgrozījums kritās par 15%. Taču līdz šī gada vidum mums ir izdevies izlīdzināt gada sākuma samazinājumu un patlaban Rīgas ostā ir praktiski tāds pats apgrozījums, kā 2009.gada pirmajos sešos mēnešos. Līdz gada beigām plānojam saglabāt esošās tendences un 2010.gads pēc kravu apgrozījuma būs līdzvērtīgs 2009. gadam. Ja šos skaitļus salīdzinām ar 20% IKP kritumu, tad rezultātus RBP varam uzskatīt par vairāk nekā labiem."

Viens no kravu apjoma pieauguma veicinošajiem faktoriem ir ostas akvatorija un kuģu ceļu padziļināšana, kas dod iespēju Rīgas ostā apkalpot arī Panamax tipa kuģus. "Ostas padziļināšanai arī jūnijā piešķīrām papildus finansējumu, kā rezultātā šogad ostas padziļināšanā tiks investēti rekordlieli finanšu līdzekļi. Uzskatu, ka tieši ostas padziļināšana mums ir devusi iespēju noturēt labu kravu apgrozījumu. Atzīmēšu, ka vidēji no vienas Rīgas ostā pārkrautās tonnas valstī paliek no 10 līdz 15 eiro. Ja mēs vienkāršoti rēķinām, tad no Rīgas Brīvostas darbības Latvijā paliek apmēram 400 miljoni eiro gadā."

Padziļināta arī pasažieru osta un šovasar sagaidīsim Rīgā tādus lainerus, kādi vēl šeit nav bijuši. Tas liecina par ostas nozīmīgo lomu arī tūrisma attīstībā.

Turpinās iesākto projektu virzība: darbs pie ES līdzfinansētā Krievu salas projekta, Nacionālā konteineru termināļa projekta, kā arī vairāk citiem privātās partnerības investīciju projektiem, ko realizēs kravu īpašnieki, kas Rīgā saskata ilgtermiņa biznesa iespējas. Viens no piemēriem ir parakstītais līgums ar Uralhim par jauna termināļa būvniecību Rīgas Brīvostā. "Diemžēl mēs nevaram ietekmēt projektu saskaņošanas procedūras termiņus, ko nosaka valsts likumdošana. Kad būs gatavi jaunie termināļi, tad varēsim plānot straujāku kravu apgrozījuma pieaugumu. Uralhim terminālis projekta pirmajā kārtā plāno apgrozījumu 2 miljonu tonnu apjomā, bet otrā kārtā jau līdz 5 miljoniem tonnu." norāda valdes priekšsēdētājs.

Pastiprinātu uzmanību Rīgas Brīvostas pārvalde velta starptautiskajai sadarbībai, kas jau rezumējusies ar konkrētiem starpvalstu līgumiem un nodoma protokoliem. "Ir ārkārtīgi svarīgi veidot ilgtermiņa sadarbību ar NVS valstīm un Krievijas, tai skaitā Maskavas, uzņēmējiem. Ir jāizmanto fakts, ka Baltkrievijai nav savas ostas, bet ir liels eksporta preču apjoms, kas Rīgas ostai var būt ļoti nozīmīgs. Man bija iespēja tikties ar Primakova kungu gan Maskavā, gan Rīgā un viņa vēlme sadarboties ar Latviju ne tikai rūpniecības un tirdzniecības jomā, bet arī kravu pārvadājumos, Latvijai ir ļoti nozīmīgi. Esmu ticies arī ar citiem biznesa pārstāvjiem un politiķiem un sarunas liecina, ka var izveidoties ļoti veiksmīga sadarbība, kas stiprinās Rīgas ostas pozīcijas Baltijas jūras reģionā. Mūsu mērķis ir tuvāko piecu sešu gadu laikā dubultot kravu apgrozījumu Rīgas ostā."