English
Rīgas ostā augustā reģistrēts augstākais mēnesī apkalpoto kuģu rādītājs kopš 2014. gada – apkalpoti 340 tirdzniecības kuģi.
Kopumā šogad astoņos mēnešos ostā apkalpoti 2456 kuģi, kas ir par 144 kuģiem vairāk nekā pērn. Lielākais kuģu skaita pieaugums – par 24%, šogad reģistrēts sauskravu kuģiem, kas no ostas dodas prom ar kokmateriālu, kūdras, dažādu metālu un lauksaimniecības produktu kravām, tāpat par 13% audzis konteinerkuģu skaits.
Ostas kapteinis Artūrs Brokovskis skaidro: “Mūsu galvenais uzdevums ir panākt drošu kuģošanu ostā. Lai gan kuģu skaita un izmēru palielināšanās nozīmē vairāk darba ostas atbildīgajiem dienestiem, esam pilnībā gatavi uzņemt pat vēl vairāk kuģu. Šovasar laika apstākļi bijuši ļoti labvēlīgi, tādēļ neizjutām praktiski nekādas grūtības. Ja kuģu skaits, īpaši lielo kuģu skaits, turpinātu pieaugt, iespējams nāktos piesaistīt vēl kādu velkoņu kompāniju, lai kuģiem nerastos dīkstāves. Bet šobrīd ar visu tiekam galā lieliski”.
Rīgas ostā ienāk arvien vairāk lieltonnāžas kuģu. 2018. gada 8 mēnešos no visiem kravas kuģiem 7,7% bija lielie kuģi, kuru kravnesība (DWT) bija lielāka par 50 000 tonnām. Tas ir arī augstākais lielo kuģu īpatsvars pēdējos 10 gados un norāda, ka palielinās ne tikai kuģu skaits, bet arī pārvadātās kravas apjoms. Kuģu izmēru un tonnāžas palielināšanās ir ekonomisko apsvērumu diktēta tendence visā pasaulē un to izjūt arī Rīgas osta.
Lielo kuģu vadīšana ostā ir lielāks izaicinājums loču dienestam, bet to apkalpošana – termināļiem,” norāda ostas kapteinis. Lai kuģošana būtu droša, svarīga ir darbinieku profesionalitāte un kuģošanai drošas infrastruktūras uzturēšana. Tas nozīmē nepārtrauktu darbu kuģošanas ceļu un piestātņu dziļumu uzturēšanā, kuģu apgriešanās iespēju nodrošināšanā, un pastāvīgus ieguldījumus dažādos navigācijas drošības pasākumos.
Viens no šī brīža aktuālākajiem darbiem navigācijas drošības jomā ir jauna Ostas akvatorijas hidrodinamiskā modeļa izstrāde, ko plānots paveikt līdz šī gada 01. novembrim. Saistībā ar dažādu hidrotehnisko darbu veikšanu, gultnes attīrīšanu, jaunu piestātņu un citu būvju celtniecību mainās ostas akvatorijas ģeometrija, kas savukārt ietekmē hidrodinamiskos procesus ostā – straumes, viļņu veidošanos un ledus kustību. Jaunais modelis ļaus precīzi prognozēt dažādus hidrodinamiskos procesus un to ietekmi uz ostā ienākošajiem kuģiem un hidrotehniskajām būvēm.
