Pašreizējās tendences tranzīta nozarē ļauj prognozēt veiksmīgu darbības gadu – tā intervijā laikrakstam “Diena” pauž Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, kurš pārvaldnieka amatā aizvadījis pirmo pilno gadu.
Kā vienu no būtiskākajiem pirmā darbības gada izaicinājumiem A.Zeltiņš “Dienai” min Krievu salas attīstības projekta pārņemšanu un sekmīgu īstenošanu. Neskatoties uz dažādiem vēsturiskajiem skandāliem un peripetijām ap Krievu salas projektu, tas ir jāpabeidz noteiktajā termiņā. Šobrīd jau gandrīz ikvienam ir skaidrs, ka šie termināļi ir nepieciešami ostai gan šobrīd, gan arī nākotnes attīstības kontekstā. Skaidrs, ka šāda mēroga projektiem ir raksturīgi, ka teju paralēli ir jāīsteno daudz un dažādu procesu, darbu, tajā skaitā runa ir par reālajiem būvniecības darbiem, ko īsteno gan osta, gan arī jauno termināļu īpašnieki. A.Zeltiņš ir optimistiski noskaņots, ka līdz gada beigām, arī tuvāk ziemai, šogad laika apstākļi būs pietiekami labvēlīgi, lai visus darbus pabeigs noteiktajos termiņos. Kā otru no būtiskākajiem izaicinājumiem Rīgas brīvostas pārvaldnieks min Rīgas ostas darbības stratēģiju nākamo desmit gadu periodam, kas jāpabeidz un jāapstiprina līdz šā gada beigām, lai jau nākamā gada sākumā ir absolūta skaidrība par darbības attīstības programmu nākamajiem desmit gadiem – kādā virzienā Rīgas osta kuģo – attīstās, darbojas.
Attiecībā uz Rīgas ostas nākotnes kursu, A.Zeltiņš “Dienai” pauž, ka kardinālas izmaiņas nav gaidāmas. Skatoties nākotnē, ir jāņem vērā ostas vēsturiskās attīstības nianses, ka Rīgas ostā ir bijis un aizvien ir pietiekami augsts Krievijas izcelsmes kravu īpatsvars. Protams, šajā apstāklī esošais risks ir tas, ka attiecībā uz Krievijas izcelsmes kravām (pamatā runājot par oglēm) ne Krievijas puse, ne arī kāds no privātajiem pārvadātājiem vai stividoriem nevar ne sniegt, ne saņemt kaut kādas garantijas par to, ka ogļu tranzīts caur Rīgas ostu turpināsies, apjomi saglabāsies. Tajā pašā laikā tas nenozīmē, ka Rīgas osta no šīm kravām grasās atteikties, ar tām tiek un tiks strādāts, jo tās aizvien ir ļoti būtisks elements kopējā Rīgas ostas kravu konjunktūrā, bet tajā pašā laikā ir jāspēj attīstīt to nišas kravu piesaistīšanu, kas vēsturiski Rīgas ostā nav bijušas.
Tas, protams, prasa arī lielāku darbu arī no privātajiem stividoriem, uzsver A.Zeltiņš, jo ir skaidrs, ka ar liela apjoma kravu plūsmām ir vieglāk strādāt, jo tas nodrošina vienkāršāku un vieglāku peļņu, jo nišu kravas prasa lielāka darba ieguldījumu un nesola tik lielu peļņu. Tajā pašā laikā šīm kravām ir daudz stabilāks efekts, jo gadījumā, ja kādā brīdī kravu konjunktūrā notiek kādas izmaiņas, tas nerada tik būtisku ietekmi uz kopējiem apjomiem. Turpinot par darbības pamatvirzieniem – konteineri un ģenerālkravas, protams, paliks Rīgas brīvostas pārvaldes uzmanības centrā.
“Par konteineru pārkraušanu man prātā aizvien ir mērķis sasniegt maģisko skaitli – miljons pārkrauto konteineru gadā – un mēs noteikti uz to arī virzīsimies,” uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks. Protams, šā mērķa sasniegšanai gan ir virkne priekšnoteikumu, kas lielā mērā nav tieši saistīti ar pašu ostu, jo osta ir tikai viens no posmiem konteineru transportēšanas ceļā. Proti, te runa ir arī par pievadinfrastruktūru, tajā skaitā arī dzelzceļu, nodrošinot atbilstošu gan fizisko, gan funkcionālo dzelzceļa kapacitāti. Kā zināms, VAS Latvijas dzelzceļš šobrīd pie šā jautājuma aktīvi strādā – gan Tālo austrumu, Dienvidaustrumu virzienos. Tāpat perspektīvā svarīgi ir palielināt ar ražošanu saistīto kravu īpatsvaru. Ražotnei šajā gadījumā nav obligāti jāatrodas Rīgas ostas teritorijā. Patlaban Rīgas ostai jau ir iestrādes sadarbībai ar Baltkrievijas celulozes ražotājiem. Pati ražotne ir Baltkrievijā, taču ja spēsim Rīgas ostā izveidot nepieciešamo noliktavu kompleksu un nodrošināt celulozes pārkraušanu, tam ir daudz lielāka un stabilāka ilgtermiņa ietekme nekā tiem pašiem konteineriem – ja patlaban, piemēram, kāds pārvadātājs konteinerus pārkrauj Rīgas ostā, pēc diviem gadiem viņš var izvēlēties citu maršrutu, turklāt visai iespējams, pārkraušanas apjomu garantēšanai tuvākajā nākotnē mēs mēģināsim piesaistīt arī noteikta veida ražošanas uzņēmumus tieši ostas teritorijā, kas vēsturiski šeit nav bijis, norāda A.Zeltiņš.
Prognozējot 2018. gada rezultātus, A.Zeltiņš ir optimistisks - ja neskaita lejamkravas, kuru apjoms ir kardināli krities un diez vai šajā jomā sagaidāmi kādi uzlabojumi, tad visos pārējos kravu segmentos ir vērojams pieaugums, tajā skaitā arī oglēm, un ja nekas būtiski nemainīsies, tad arī ogļu pārkraušanā šogad varētu tikt sasniegts ievērojams pieaugums. Tieši tāda pati tendence ir vērojama graudu segmentā – pusgadā ir pārkrauti jau gandrīz 800 tūkstoši tonnu. Gada sākums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija ar nelielu kritumu, bet pirmā pusgada rezultāti jau rāda, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu, jau vērojama izaugsme. Savos plānos esam piesardzīgi pesimistiski, taču ja pašreizējās tendences saglabāsies, tad šis gads Rīgas ostai būs ļoti labs, “Dienai” norāda A.Zeltiņš.