English
Kravu pārvadājumos pa jūru tiek izmantoti arvien lielāki un lielāki kuģi. Kravu īpašnieku vēlmi samazināt izmaksas un pārvadājumus veikt ar lielākas kravnesības kuģiem izjūt arī Rīgas osta. 2017. gadā ostā tika pārkrauts gandrīz 3 reizes vairāk kravu nekā 1997. gadā, bet kopējais ienākušo tirdzniecības kuģu skaits ir sarucis no 4029 - 1997. gadā līdz 3422 kuģiem – 2017. gadā. «Skaidra tendence, kura rāda, ka ostā ienāk mazāk kuģu, bet ar lielāku ietilpību,» šos datus komentē Rīgas brīvostas kapteinis A. Brokovskis. Līdz ar kuģu izmēriem pieaug arī izaicinājumi, ar kādiem jāsaskaras Rīgas ostai, lai šādus milžus apkalpotu.
Sevišķi strauji kuģu izmēri Rīgas ostā ir auguši tieši pēdējā desmitgadē. Ja 2010. gadā Rīgas osta uzņēma vien 110 kuģus ar kravnesību virs 50 000 tonnām, tad pērn tādu bija jau 214. Lielo kuģu skaits šajā laikā ir dubultojies. Galvenais iemesls kuģu gabarītu pastāvīgam pieaugumam ir kravu pārvadātāju vēlme pēc arvien lētākiem pārvadājumiem, bet pēdējo gadu straujais palielinājums saistāms arī ar Panamas kanāla rekonstrukciju. Rekonstrukcijas rezultātā kanāls kļuvis platāks, un, ja agrāk tas spēja uzņemt ap 32 m platus kuģus, kuriem tika piemērots standarts “panamax”, tad tagad kuģu maksimālais platums ir 49 m. Tas tā arī nosaukts – “new panamax” standarts un arī Rīgas ostai jāspēj uzņemt šādus kuģus.
Arvien lielāki un lielāki kuģi – tie ir arvien jauni izaicinājumi Rīgas ostai. Šādiem kuģiem nepieciešami dziļāki un platāki kuģošanas kanāli. 20 gadu laikā Rīgas ostā padziļināšanas darbos investēti tuvu pie 90 miljoniem eiro. Turklāt investīcijas jāiegulda ne vien padziļināšanas darbos, bet arī IT infrastruktūrā, navigācijas sistēmās un darbinieku apmācībā. Lielāku kuģu vadīšanai nepieciešama arī lielāka ostas dienestu un īpaši loču kompetence. “Ja “panamax” tipa kuģim kapteiņa komandtiltiņa augstums ir vismaz septītā stāva līmenī, tad saredzēt no tā precīzus attālumus līdz krastam, vai piestātnei ir praktiski neiespējami. Tādēļ mūsdienās arvien vairāk tiek izmantoti precīzi digitālie instrumenti un iekārtas. Dzīvojam 21. gadsimtā, un straujas izmaiņas piedzīvo arī gadsimtiem senās ostas profesijas,” uzsver ostas kapteinis.
Lielo kuģu veiksmīga apkalpošana ostā nav atkarīga vienīgi no kuģošanas kanāla dziļuma un platuma. Tā prasa piemērotu infrastruktūru arī krastā. Tādēļ palielinās prasības ostā strādājošajām stividorkompānijām. Stāsta SIA “Rīgas universālais termināls” izpilddirektora vietnieks Jānis Kasalis: “Lai ātri apkalpotu lielos kuģus mums nepieciešama lielāka dzelzceļa un autotransporta kapacitāte, kā arī lielākas noliktavas un modernas kraušanas tehnoloģijas. Tāpat esam investējuši tuvu pie 10 miljoniem eiro piestātnes pagarināšanā, lai terminālī varētu uzņemt lielākus kuģus un spētu darboties jaunajos konkurences apstākļos.”
