English
Kādi būs turpmākie soļi tranzīta un loģistikas attīstībā dažādu izaicinājumu laikmetā? Kā pasaules mēroga inovācijas to ietekmēs un kādas Latvijā radītas tehnoloģijas šo attīstību sekmēs? Uz šiem un citiem būtiskiem jautājumiem pagājušajā nedēļā tika meklētas atbildes OECD Starptautiskā transporta foruma un Satiksmes ministrijas organizētajā starptautiskajā konferencē «Globālā transporta drošība un drošums simtgadei», kurā piedalījās ap 160 dalībniekiem no 59 valstīm.
Jaunu kravu koridoru un loģistikas produktu attīstība, cīņa par klientiem intensīvas konkurences apstākļos, jaunu nišu un tirgu meklējumi – tie ir galvenie loģistikas nozares spēlētāju dienaskārtībā skatāmie jautājumi. Taču, pie mainīgajiem tirgus apstākļiem, mainās arī situācija drošības jomā. «Turklāt tiek aktīvi meklēti arī jauni risinājumi, lai apmierinātu arvien pieaugošās klientu prasības, tajā pašā laikā nodrošinot visaugstākos drošības un kvalitātes standartus,» atzīmē satiksmes ministrs Uldis Augulis.
Vienlaikus Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš uzver: «Mūsdienās neizbēgami mainās dažādi drošības aspekti, ko mēs ikdienā, iespējams neredzam, bet attiecībā uz kravu plūsmām tie ir jāievēro. Arī skatoties uz situāciju no ostu pozīcijas, mēs vienmēr esam tam piegājuši nopietni un arī turpmāk to darīsim.»
Loģistikas nozare, kas tradicionāli uzskatīta par konservatīvu biznesu, kļūst aizvien sarežģītāka, zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgāka. Informācijas tehnoloģiju infrastruktūra jau kļuvusi par tikpat svarīgu biznesa sastāvdaļu, kā celtņi ostā vai vagoni dzelzceļā. Turklāt daudzās jomās Latvija ir nozares pionieru sarakstā. Piemēram, VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) ir soli priekšā Eiropas «kolēģiem» elektronisko pavadzīmju ieviešanā.
LDz prezidents Edvīns Bērziņš uzsver: «LDz patlaban aktīvi strādā gan pie esošo sistēmu pilnveides, gan jaunu digitālo risinājumu izveides. Mūsu mērķis ir attīstīt «viedo dzelzceļu», jo tehnoloģiju pielietojuma iespējas ir plašas – ne tikai loģistikas piegādes ķēžu organizēšanā, bet arī dzelzceļa drošības risinājumu attīstībā un ikdienas infrastruktūras uzturēšanas darbu nodrošināšanā.»
Tomēr, 21.gadsimta tehnoloģijas ir ne vien iespējas, bet arī riski. Būtiska ir visu minēto sistēmu uzticamība un drošība, jo īpaši – ņemot vērā, ka strauji attīstās gan «blokķēžu» tehnoloģijas, gan mākslīgais intelekts, kuriem ir gan būtiskas priekšrocības, gan arī potenciāli riski. Tādēļ vienlaikus ar ērtu un efektīvi lietojamu risinājumu izstrādi jāinvestē arī to drošībā, sabalansējot to ar biznesa vajadzībām un interesēm.
Kā atzīmē Ziemeļadrijas jūras ostu pārvaldes priekšsēdētājs Pino Musolino: «Pērn es biju Ženēvā kiberdrošības konferencē. Tajā viens no dalībniekiem pamanījās uzlauzt ostā stāvoša kuģa sistēmu mazāk nekā piecās minūtēs. Tikmēr pirms nepilna gada hakera «NotPetya» uzbrukums «Maersk» sistēmai nodarīja pasaules lielākajam konteineru pārvadātajam ap 300 miljonu eiro lielus zaudējumus. Ja lielākais spēlētājs konteineru pārvadājumos var piedzīvot šādu uzbrukumu, tad padomājiet, cik nopietnas ir šīs bažas par drošības situāciju transporta nozarē.»
E.Bērziņš papildina: «Jebkuras loģistikas IT infrastruktūras uzlaušana ir ļoti nopietns incidents, kura sekas var sniegties arī krietni tālāk par smagiem finanšu zaudējumiem. Tas var novest pie ļoti lielām avārijām, kuras mēs vēlamies pilnībā izslēgt.»
Loģistikas sektoram ir jārada vienota un efektīvi pārvaldības sistēma ar augstiem drošības standartiem, tādējādi ne vien aizsargājot sevi, bet tirgu kopumā – tā uzskata konferences dalībnieki.
Eiropas Savienības līmenī jau notiek zināma kustība – tiek veikti pētījumi un realizēti vairāki projekti, kā arī tiek ieviestas likumdošanas iniciatīvas, taču strauju situācijas uzlabošanos kiberdrošības jomā varēs vērot vien tad, ja tās risināšanā iesaistīsies visi lielākie loģistikas spēlētāji. P.Musolino uzsver: «Ir jāmaina domāšanas veids un jādomā tādās kategorijās, ka kiberinfrastruktūra ir tikpat svarīga, kā fiziskā infrastruktūra.»
