Rīgas brīvostas pārvalde nesaskata pārkāpumus Krievu salas projekta īstenošanā

“Vairāki no Valsts kontroles ziņojumā iekļautajiem secinājumiem ir vienkārši absurdi, piemēram, Valsts kontrole apšauba Krievu salas projekta lietderību, norādot, ka tas nesniegs pozitīvu efektu no vides viedokļa. Un šādu secinājumu Valsts kontroles darbinieki, kas noteikti nav vides eksperti, izdara, neņemot vērā faktu, ka, izstrādājot projektu, ir veikti visi nepieciešamie ietekmes uz vidi novērtējumi un pārbaudes, ko likumā noteiktajā kārtībā un atbilstoši Eiropas Komisijas prasībām ir veikuši kompetenti vides speciālisti,” norāda brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.

“Projekta īstenošanas laikā ir veiktas vismaz sešas neatkarīgas pārbaudes un auditi, un nevienā nav tikuši konstatēti būtiski pārkāpumi. Savukārt Valsts kontroles ziņojumā ir ietverti no dokumentiem izrauti teikumi, nevērtējot dokumenta saturu un dokumentā pausto informāciju pēc būtības, tādējādi tie vērtējami tendenciozi un iespējami negatīvi atspoguļo veiktās darbības. Tāpēc arī Rīgas brīvosta ir pārsūdzējusi Valsts kontroles ziņojumu tiesā un Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments to ir pieņēmis izskatīšanai pēc būtības, kas Latvijā ir bezprecedenta gadījums,” uzsver L.Loginovs.

Projekta realizēšanas nepieciešamība radās saistībā ar jauno Rīgas pilsētas attīstības plānu 2006–2018.gadam, paredzot pārcelt piesārņojošās kravu pārkraušanas operācijas no pilsētas centra un Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas apkārtnes uz tam piemērotu vietu, tādejādi ilgtermiņā nodrošinot pilsētas ilgtspējīgu attīstību un labākus dzīves apstākļus Rīgas pilsētas iedzīvotājiem. Projekts tā sagatavošanas posmā tika visaptveroši izvērtēts no tehniski ekonomiskā viedokļa, no vides ietekmes viedokļa, no izmaksu ieguvumu viedokļa, un par projektu tika pieņemti atbalstoši lēmumi LR institūcijās un Eiropas Komisijā. Turpmākajā projekta īstenošanas gaitā visas izmaiņas tika saskaņotas ar Eiropas Komisiju, kas nevienā brīdī nav norādījusi uz kādiem pārkāpumiem vai neatbilstībām.

“Visi būvdarbi Krievu salas projekta ietvaros ir tikuši īstenoti noteiktajos termiņos un nodoti ekspluatācijā jau aizvadītā gada nogalē, panākot tam paredzētā finansējuma – gan Kohēzijas fonda gan nacionālā līdzfinansējuma – ietaupījumu 10,6 miljonu eiro apmērā, kas norāda uz atbildīgu un saimniecisku pieeju projekta īstenošanā. Šis fakts ir nepārprotams, neapstrīdams un pierādāms, turklāt Latvijā nav pārāk daudz organizāciju, kas spējušas īstenot šādus vērienīgus projektus ar būtisku ietaupījumu,” norāda Krievu salas projekta vadītāja Sanita Kaire.

Attiecībā uz ārpakalpojumu izmantošanu projekta īstenošanā, Rīgas brīvostas pārvalde norāda, ka jau paši Valsts kontroles revidenti ziņojuma secinājumos vērsuši uzmanību uz Rīgas brīvostas pārvaldes darbinieku kapacitātes trūkumu projekta īstenošanā, iesakot palielināt projekta komandas kapacitāti. Apzinoties to, ka ar esošo resursu kapacitāti tāda liela mēroga projektu Rīgas Brīvostas pārvaldei īstenot nav iespējams, Projekta iesniegumā Kohēzijas fonda līdzfinansējuma saņemšanai jau tika plānota tāda projekta organizācijas struktūra, kas paredz atsevišķām – periodiskām vai padziļinātām izpētes funkcijām, padziļinātām ekspertīzēm un specifiskām darbībām, kas nav nodrošināmas ar esošo pārvaldes darbinieku resursu, piesaistīt ārpakalpojumu sniedzējus, tādējādi nodrošinot trūkstošo projekta vadības un īstenošanas kapacitāti. Rīgas brīvostā pie Krievu salas projekta īstenošanas, kas pēc finanšu apjoma 160 milj. eiro apmērā ir viens no lielākajiem valstī jebkad realizētajiem projektiem ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, strādā vien 3 darbinieki. Līdz ar to ir pamats apgalvojumam, ka ziņojumā minētais, ka līgumi noslēgti ar ārpakalpojumu sniedzējiem par tādu uzdevumu veikšanu, kas noteikti tās darbinieku amatu aprakstos, ir nekorekts un neatbilst faktiskajai situācijai.

Attiecībā uz projekta ietvaros veiktās atklātās noliktas pārcelšanu, Rīgas brīvosta skaidro, ka projekta īstenošanai noteiktā apjomā bija nepieciešama noteikta ostas teritorijas atbrīvošana, un līdz ar to, lai nodrošinātu šajā teritorijā veiksmīgi strādājoša komersanta darbības nepārtrauktu turpināšanos, tika pieņemts lēmums pārcelt konkrēto atklātā tipa noliktavu uz citu līdzvērtīgu teritoriju.