English
19. maijā kultūras pilī Ziemeļblāzma norisinājās Vācijas-Latvijas jūrniecības forums “German – Latvian Maritime Forum”. Par jauniem izaicinājumiem nozarē, sadarbības iespējām un pieredzi, risinot aktuālus jautājumus, diskutēja Rīgas, Ventspils, Liepājas, Hamburgas, Lībekas un Ķīles ostu pārstāvji. Forumā piedalījās arī Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas, Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameras un loģistikas uzņēmumu pārstāvji no abām valstīm.
Foruma dalībnieki vienprātīgi atzina, ka globālās izmaiņas kravu pārvadājumu plūsmās, aizvien pieaugošā dažādu transporta veidu integrācija un sabiedrības prasības vides uzlabošanai rada visām Eiropas ostām līdzīgus izaicinājumus. Tādēļ ir svarīgi apmainīties ar pieredzi un kopīgi meklēt risinājumus aktuālajām ostu problēmām.
Hamburgas ostas pārvaldes Valdes loceklis Lucs Birke (Lutz Birke):
„Esmu cieši pārliecināts, ka ostām jāmācās vienai no otras. Hamburgas osta saskaras ar tādiem pašiem izaicinājumiem kā Rīgas osta un kā jebkura cita osta, kas atrodas lielas pilsētas centrā. No vienas puses nepieciešams ar katru gadu palielināt ostas jaudas, lai saglabātu ostas konkurētspēju. No otras puses prasības vides saglabāšanai un pilsētnieku dzīves kvalitātes uzlabošanai kļūst aizvien augstākas.”
Prezentējot Hamburgas ostu, Lucs Birke uzsvēra, ka jaunie Hamburgas ostas pārvaldes investīciju projekti saistīti ar ostas darbības efektivitātes paaugstināšanu, lai visas darbības ostā notiktu ātrāk, saskaņotāk, videi un cilvēkiem draudzīgāk. Hamburgas ostas pārvaldes mērķis ir, izmantojot jaunākos tehnoloģiju sasniegumus, radīt inteliģentu, gudru ostu.
Konferencē tika apspriesta arī jauna pieeja ostu darbībai un ostu pārvalžu mērķiem. Lībekas ostas izpilddirektors Sebastians Jurgens (Sebastian Jürgens):
„Lai ostas attīstītos, spētu piesaistīt kravu pārvadātājus un kuģošanas līnijas, tām šodien jāskatās ne tikai jūras virzienā, kā tas bija līdz šim, bet aktīvi jāiesaistās arī efektīvu transporta savienojumu (dzelzceļu, autoceļu) izveidošanā līdz galamērķiem sauszemē. Pateicoties labi izstrādātiem transporta savienojumiem no Lībekas ostas līdz pat galamērķiem Itālijā, Lībekas osta ir kļuvusi par lielāko Vācijas prāmju satiksmes ostu Baltijas jūrā.”
Sebastians Jurgens bija gandarīts, ka šāds ir arī Latvijas transporta nozares skatījums uz nākotnes attīstību. Plānotā sadarbība un koordinācija visu transporta veidu starpā tika demonstrēta Latvijas Satiksmes ministrijas prezentācijā, kur klausītāji tika iepazīstināti ar vienoto Latvijas tranzīta koridora piedāvājumu, kas sastāv no ostām, dzelzceļa, autoceļu savienojumiem un pat aviācijas pakalpojumu pieejamības.
Diskusiju gaitā uzmanība tika pievērsta arī jaunu transporta ceļu attīstības perspektīvām tradicionālo savienojumu vietā. Sakarā ar to, ka pašreiz ar kravu apjoma kritumu saskaras gan Vācijas, gan Latvijas ostas, jaunu iespēju meklēšana ir būtiska abām valstīm. Viena no šādām iespējām būtu kravu transportēšana no Ķīnas uz Eiropu pa dzelzceļu, ko plānots attīstīt Ķīnas “Jaunā zīda ceļa” iniciatīvas “One Belt, One Road” ietvaros. Lūgts komentēt šī transporta ceļa perspektīvas, Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs atzina, ka Rīgas ostai šis transporta ceļš būtu izdevīgs, jo Ķīnas kravu tuvākais ceļš uz Skandināviju tad ietu caur Rīgas ostu. Taču pašreiz viņš neredz lielas perspektīvas šāda veida pārvadājumiem, jo jūras ceļš no Ķīnas uz Eiropu vēl joprojām ir nesalīdzināmi izdevīgāks izmaksu ziņā. Arī Hamburgas ostas vadība pašreiz seko līdzi Ķīnas aktivitātēm iniciatīvas “One Belt, One Road” ietvaros, bet nedomā, ka dzelzceļa pārvadājumi no Ķīnas tuvākajā laikā aizstās kravu pārvadājumus pa jūru.
Forumā tika apspriesta arī, tā dēvētā, Eiropas Parlamenta un Padomes ostu regula. Dalībnieki gan no Vācijas, gan Latvijas ostām bija vienisprātis, ka šī regula rada lielus riskus ostu turpmākai attīstībai. Hamburgas ostas valdes loceklis Lucs Birke norādīja, ka regulas pieņemšana var apdraudēt Hamburgas ostas pārvaldes investīciju projektus. Savukārt Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs uzsvēra, ka ostas Eiropā ir ļoti dažādas, ar atšķirīgiem attīstības mērķiem, juridisko statusu un valsts regulējumu. Mēģinot tām piemērot vienādu, striktu regulējumu, zaudētājas ir ne tikai visas ostas, bet arī valstu ekonomika kopumā.
