Rīgas Brīvostas pārvalde – Valsts kontroles ziņojums balstīts uz pieņēmumiem un var apdraudēt Krievu salas projekta gaitu

Rīgas brīvostas pārvaldes (turpmāk tekstā RBP) realizētais Projekts, īpaši tā būvdarbu stadijā, ticis rūpīgi kontrolēts no uzraugošajām institūcijām, veicot septiņus auditus. Auditu ieteikumus RBP ir ņēmusi vērā, lai uzlabotu Projekta ieviešanu un novērstu riskus. Valsts kontrole vairāk, kā gada garumā RBP veica Projekta revīziju, piesaistot arī divus ekspertu uzņēmums. Valsts kontrole izvērtējot dažādus ar Projekta ieviešanu saistītus dokumentus jau no 2006.gada, nevēlējās pievērst vērību RBP paustajam viedoklim, Valsts kontroles ziņojumā izdarītie secinājumi ir balstīti uz pieņēmumiem un no kopējā konteksta izrautu informāciju, līdz ar to tendenciozi un negatīvi atspoguļojot Projekta ieviešanu sagatavotajā Ziņojumā “Vai Rīgas brīvostās pārvalde projektu “Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra” īsteno sekmīgi?”

RBP uzskata, ka Valsts kontroles ziņojumā paustais viedoklis nav objektīvs un var radīt materiālu kaitējumu Rīgas brīvostas pārvaldei, kā rezultātā tiks traucētas RBP tiesības izmantot savu mantu tam mērķim, kāds noteikts šai izmantošanai Likumā par ostām, kā arī radīt negatīvu noskaņojumu sabiedrībā un riskus projektā iesaistītajām pusēm, lai pārceltu piesārņojošās kravas uz Krievu salu.

Pretstatā Valsts kontroles viedoklim, šobrīd nepastāv tādi apstākļi un nav konstatēti tādi Projekta ieviešanas pārkāpumi, lai par ES fondu apguvi atbildīgās institūcijas piemērotu Kohēzijas fonda līdzfinansējuma finanšu korekciju 15% - 100% apmērā.

Projektā paredzētie un no Kohēzijas fonda līdzfinansētie darbi (projekta iznākuma rādītāji) ir pabeigti un visas būves Krievu salā ir nodotas ekspluatācijā līdz 2015.gada 30.decembrim, no būvdarbu līguma summas ietaupot 2 862 285,69 EUR. Projekta attiecināmās izmaksas ir izlietotas par 10 milj. EUR mazāk nekā tas tika plānots, savukārt Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir ietaupīts 1,1 milj. EUR apmērā. Projekta termiņš, lai nodrošinātu projekta mērķu un rezultātu rādītāju sasniegšanu, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, ir pagarināts līdz 2018.gada decembrim. Projekta darbības tiek plānotas, vadītas un uzraudzītas. RBP ir izstrādājusi Rīcības plānu un laika grafiku Projekta mērķa sasniegšanai.

Valsts kontrole, sagatavojot Ziņojumu, nav ņēmusi vērā, ka lēmums par ostas aktivitāšu pārcelšanu uz Krievu salu tika pieņemts nevis pēc RBP iniciatīvas, bet gan pamatojoties uz Rīgas teritorijas plānojumu 2006.–2018. gadam, ko Rīgas dome apstiprināja 2005.gadā. Ar minēto plānojumu Andrejsalas un Eksportostas teritoriju lietošanas mērķis tika mainīts uz centra apbūves teritoriju. Tāpat Valsts kontrole nav ņēmusi vērā faktu, ka Projekta realizāciju apgrūtināja situācija, ka Krievu salā būvējamā jaunā infrastruktūra bija nepieciešama jau funkcionējošas stividoru komercdarbības pārcelšanai, kuru ietekmē tirgus un ģeopolitiskā situācija.

Lai saglabātu Rīgas ostas konkurētspēju un vairāk, kā tūkstoti darba vietu, tika paredzēs pārcelt piesārņojošās kravu pārkraušanas operācijas no pilsētas centra uz Krievu salu. Projekta lietderība tika izvērtēta no tehniski ekonomiskā, izmaksu un ieguvumu, kā arī no vides viedokļa. Projekts tika apstiprināts atbilstošajās Latvijas institūcijās, kā arī to apstiprināja Eiropas Komisijas Konkurences un Reģionālās un pilsētvides politikas ģenerāldirektorāti.

Savukārt Projekta izmaiņas, kas paredz daļu kravas (ne ogļu kravas) atstāt Eksportostas teritorijas ziemeļu daļā ir izvērtētas no vides viedokļa, neradot vides situācijas pasliktināšanos salīdzinājumā ar projekta sākotnējo variantu. Iespēja veikt nepiesārņojošas ostu darbības, pilsētvidei neizmantojamā Eksportostas teritorijā uz ziemeļiem no jaunā Daugavas Ziemeļu šķērsojuma, tiks paredzēta jaunajā Rīgas pilsētas teritorijas plānojumā. Par Projekta izmaiņām ir informēta Eiropas Komisija un ar Eiropas Komisiju panākta vienota izpratne par izmaiņu iespējamību, un saņemta atbilde, ka Projekta grozījumi nav nepieciešami. Līdz ar to līdz cik vien iespējams, mazināti Kohēzijas fonda finanšu korekcijas riski.

RBP nepiekrīt Valts kontroles viedoklim, par 3,8 milj. EUR apmērā izlietošanu neatbilstoši normatīvo aktu prasībām un labas pārvaldības praksei. Nepamatoti izlietoto līdzekļu apjomā Valsts kontrole ir ieskaitījusi tādus darbus un pakalpojumus, bez kuriem projekta ieviešana nebūtu iespējama: būvdarbu līguma summas ietvaros veikto izmaiņu izmaksas, projekta ieviešanai nepieciešamo ārpakalpojumu izmaksas, kompensējamā kravu laukuma izveidošanas izmaksas. Ārpakalpojumi un laukuma izbūve nav Projekta attiecināmās izmaksas, tām tika izmantots RBP finansējums.

Būvdarbu līgumā izmaiņas tika veiktas, lai izveidotā Krievu salas ostas termināla infrastruktūra atbilstu stividoru prasītajām, lielākām kravu pārkraušanas jaudām. Izmaiņas būvdarbu līgumā neradīja papildus izmaksas, tās tika veiktas, nepārsniedzot sākotnējo būvdarbu līguma summu 126 218 817,70 EUR. Izmaiņas tika finansētas no Līgumā jau sākotnēji iekļautās pasūtītāja rezerves summas, kopumā par 2 369 158,12 EUR, kas ir nepilnu 2% apmērā no Līguma summas. No būvdarbu līguma kopējās summas tika ietaupīti 2 862 285,69 EUR. Būvdarbu līgumā veiktās izmaiņas kā pamatotas un būvobjekta efektivitāti un vērtību palielinošas, kā arī veiktas atbilstoši Līguma noteikumiem ir vērtētas Valsts kontroles pasūtītā Eksperta atzinumā.

RBP nepiekrīt Valsts kontroles viedoklim, ka RBP Projekta ieviešanai nelikumīgi ir piesaistījusi ārpakalpojuma sniedzējus, tai pašā laikā, norādot, ka projekta komandas sastāvs un slodze nav bijusi atbilstoša šāda apjoma un mēroga projektam, tā bija būtiski mazāka, nekā nepieciešams. Apzinoties to, ka ar esošo resursu kapacitāti tāda apjoma projektu īstenot nav iespējams, jau Projekta iesniegumā tika plānota projekta organizācijas struktūra, paredzot atsevišķām – periodiskām vai padziļinātas izpētes funkcijām piesaistīt ārpakalpojumu sniedzējus, tādejādi nodrošinot trūkstošo projekta vadības kapacitāti. Ārpakalpojumu sniedzēji neveica Rīgas brīvostas darbiniekiem noteiktās funkcijas.

Izvērtējot Valsts kontroles sagatavotos ieteikumus, Rīgas Brīvostas pārvalde konstatēja, ka esošajā projekta īstenošanas posmā, neatkarīgi no Valsts kontroles secinātā, divi no pieciem Valsts kontroles ieteikumiem ir veiksmīgi ieviesti un darbojas, lai nodrošinātu projekta funkcionalitāti un sasniegtu projekta mērķi. RBP ir izstrādāti Projekta ilgtermiņa darbību plāns un Rīcības plāns, kas apstiprināti RBP valdē, saskaņoti ar stividoriem un pārējām iesaistītajām pusēm, detalizēti aprakstot izpildāmās aktivitātes, to realizācijas termiņus, ietverot tajos uzraudzības veikšanas robežpunktus un monitoringu.

Līdztekus RBP secina, ka neskatoties uz to, ka RBP izstrādātajā Rīcības plānā visas projekta sekmīgai pabeigšanai iesaistītās puses ir definētas, detalizēti aprakstīta katras puses veicamās darbības, to izpildes termiņi un kontrolējošās darbības Valsts kontrole ieskatā RBP jāizstrādā vēl viens papildus dokumentu – komunikācijas plāns. Ņemot vērā Valsts kontroles uzstādījumu, RBP sagatavos projekta komunikācijas plānu, atbilstoši definētajiem termiņiem.

Vēršam uzmanību, ka Krievu salas projekta īstenošanas laikā ir izbūvētā pilnīgi jauna Ostas infrastruktūra, visas būves ir nodotas ekspluatācijā 2015. gada decembrī, ir vairāku miljonu eiro ietaupījums no būvdarbu līguma summas un projekta attiecināmajās izmaksās izlietots par 10 miljoniem eiro mazāk, kā sākotnēji plānots, kas RBP ieskatā norāda uz to, ka īstenotā Projekta vadība notiek augsti kvalificētu darbinieku un profesionāļu vadībā, atbilstoši labas prakses projektu vadības standartiem un nepiekrīt Valsts kontroles ieteikumam saistībā ar pilnīgi jaunas un no izpildaparāta vadības neatkarīgas Projekta komandas izveidošanai, kas RBP ieskatā varētu dot projektam negatīvu pienesumu un radīt neparedzamas sekas tā turpmākai īstenošanai un mērķa sasniegšanai. Lai nodrošinātu sekmīgu Projekta vadību turpmākajos tā posmos, tiks pārskatīti un pilnveidoti atbilstoši starptautiski atzītu auditoru ieteikumiem projekta komandas nolikums, amatu apraksti un sadarbības procedūra ar pārējām RBP struktūrām. Līdztekus, pilnveidojot darījumu pamatojumu dokumentu noformēšanas prasības, tādejādi pastiprinot RBP līdzekļu izlietošanas kontroli.

Valsts kontroles padomes lēmums tiks pārsūdzēts Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.