Ar 6,9% pieaugumu Rīgas osta saglabā pārsvaru Baltijā

Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks neslēpj gandarījumu: „Mērķtiecīgi realizējot infrastruktūras uzlabošanas programmas, kā arī veicinot sadarbību ar ostas uzņēmumiem, palīdzot tiem risināt jautājumus, kuri nav pa spēkam viņiem pašiem, mums ir izdevies Rīgas ostu izvirzīt Baltijas ostu saraksta līdera pozīcijās. Īpašu uzsvaru gribu likt uz faktu, ka Rīgas ostā pat vislielākās globālās krīzes gados nav bijis kravu apgrozījuma samazinājuma. Laikā, kad vairākās ostās vērojams apgrozījuma kritums pat par padsmit procentiem, kopējiem spēkiem mums ir izdevies ne tikai noturēt, bet pat palielināt kravu apjomu, ko apkalpo Rīgas ostas termināļos. Līdz ar to varu apgalvot, ka statistikas salīdzinošie dati nav izrauti no konteksta, bet gan objektīvi parāda mūsu panākumus. Es patiesi lepojos ar komandu, kura spējusi tikt galā ar pašiem smagākajiem uzdevumiem. Priekšā mums vēl daudz izaicinājumu, diemžēl dažus no tiem būs ļoti grūti pārvarēt, ja arī valdība mums nespers soli pretim. Tik stratēģiski un ekonomiski nozīmīgā uzņēmumā, kā Rīgas brīvostas, svarīga ir spēku konsolidācija, kas ved uz mērķi, nevis ambīciju un politikas izvirzīšana priekšplānā.”

Beramkravu apjoms palielinājies par 9,9%

Absolūti lielāko kravu apjomu veido beramkravu segments, kura īpatsvars sastāda vairāk nekā pusi no apkalpoto kravu kopuma. Šī proporcija saglabājas jau vairākus gadus. Rīgas ostas beramkravu segmenta būtiska pazīme ir šī segmenta kravu veidu daudzveidība. Lielākais apjoms tiek panākts apkalpojot akmeņogļu kravas, kam pēdējos gados ir ļoti labs noiets pasaules tirgos. 2012.gada 11 mēnešos Rīgas ostā pārkrauts 13,61 miljons tonnu akmeņogļu, kas ir par 12,9%, jeb 1,55 miljoniem tonnu vairāk kā iepriekšējā gada 11 mēnešos.

Par otru nozīmīgāko beramkravu segmenta kravu veidu ir uzskatāmi minerālmēsli, kuru apjoms dažādu objektīvu iemeslu dēļ šogad gan attiecībā pret iepriekšējo gadu ir sarucis par 15,6%., taču vēl arvien ir viena no būtiskākajām pārvadājumu sastāvdaļām, - šogad apkalpots 1,31 miljons tonnu.

Šogad aktivizējušies labības produktu pārvadājumi caur Rīgas ostu - +40,2%, sasniedzot ievērojamu kopsummu: 657,7 tūkstošus tonnu.

Par 2,8% pieaudzis pārvadātais koksnes šķeldas daudzums, kas skaitļu izteiksmē šā gada 11 mēnešos sasniedz 952,6 tūkstošus tonnu.

Būtiski palielinājusies atsevišķi neizdalīto beramkravu grupa - + 1,29 miljoni tonnu, kopumā sasniedzot 2,12 miljonus. Faktiski šī kravu grupa palielinājusies vismaz 2,5 reizes. Statistikas dati vienlaikus rāda, ka samazinājušies celtniecības materiālu pārvadājumi, taču tas saistāms ar šogad mainīto uzskaites sistēmu, kurā, pie mēram, asfalts un akmens šķembas iekļautas atsevišķi neizdalīto beramkravu grupā. Vērtējot absolūtos skaitļos, šogad Rīgā pārkrauts 688 tūkstoši tonnu akmens šķembu, 387 tūkstoši tonnu asfalta, 611,5 tūkstoši tonnu skaidu granulu.

Strauji palielinās konteineru pārvadājumi

Ģenerālkravu segmentā šogad kopumā apstrādāts 6,17 miljons tonnu, kas ir par 2,6% vairāk kā 2011.gada 11 mēnešos. Tāpat kā lielākajā daļā pasaules ostu, arī Rīgā konteinerkravu īpatsvars turpina pieaugt. Rīgas ostā šajā kravu grupā, kas iekļauta ģenerālkravu segmentā, sasniegti ļoti labi rezultāti – šā gada 11 mēnešos, attiecībā pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, apkalpots par 15,6%, jeb 450 tūkstošiem tonnu vairāk. Kopumā Rīgas brīvostā šogad pārkrauts 3,35 miljoni tonnu konteinerizēto kravu.

Roll on/roll of kravu grupā apgrozījums pieaudzis par 6,3%, kopumā sasniedzot 546 tūkstošus tonnu.

Ģenerālkravu segmentā sarukuši kokmateriālu, dažādu metālu, mašīnu un iekārtu, pārtikas kravu pārvadājumi. Jāatzīmē, ka šīs kravu grupas kopējā ostas apgrozījumā ir maznozīmīgas.

Lejamkravu pieaugums – 2,9%

Lai arī Rīgas ota nav izteikta lejamkravu apkalpošanas vieta, naftas produktu pārkraušana tomēr ir ļoti nozīmīgs darbības veids. Neskatoties uz ierobežoto lejamkravu termināļu kapacitāti, lejamkravu apjoms šā gada 11 mēnešos ir par 2,9% lielāks kā iepriekšējā gada atskaites periodā. Vislielāko apjomu (7,07 milj.t.) sastāda naftas produkti, kuru pieaugums šogad ir 2,5%. Lai arī sašķidrinātās gāzes pārvadājumā kopumā neatstāj būtisku ietekmi uz ostas rezultātiem,. Taču jāatzīmē, ka šī kravu grupa šogad ir aktivizējusies – pieaugums par 52%, kopumā sastādot 73,6 tūkstošus tonnu. Tūkstoš tonnu pārkrauts arī ķīmisko lejamkravu.

Par 38,8 tūkstošiem vairāk pasažieru

Šogad Rīgas ostā apkalpoti 760 089 pasažieri, no tiem 81 197 ieradušies ar kruīza kuģiem. Kopējais pasažieru skaita pieaugums 11 mēnešos bijis par 5,4%, jeb 38,8 tūkstošiem pasažieru. Plānots, ka ap Ziemassvētku laiku Rīgā ieradīsies vēl vairāki jūras pasažieru, tostarp ar regulāro prāmju līniju no Stokholmas. Savukārt 25.decembrī Rīgā ieradīsies kruīza kuģis Silja Europa.