Thu, 11/15/2012 - 09:40

Kopumā apkalpojot 30,31 miljonu tonnu kravu, Rīgas brīvosta šogad savu iepriekšējā gada 10 mēnešu rezultātu palielinājusi par 7,7% jeb 2,16 miljoniem tonnu. Esošā situācija apstiprina Rīgas brīvostas jau gada sākumā izrādīto tendenci iegūt un saglabāt lielākās Baltijas valstu ostas statusu.

 

Pieaugums visos kravu segmentos

Šā gada desmit mēnešu statistika liecina par to, ka Rīgas brīvosta attīstās līdzsvaroti un nostiprina multifunkcionālas ostas statusu. Jāatzīmē, ka tieši ostas multifunkcionalitāte jau pirms vairākiem gadiem bija izvirzīta par prioritāti, jo dažādu kravu segmentu līdzsvarota attīstība samazina riskus, ko var izsaukt konkrētu kravu sortimenta izmaiņas pasaules tirgos vai kravu īpašnieku rīcības stratēģijas maiņa. Beramkravu segmentā šā gada 10 mēnešos apgrozījums pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājies par 10,5%, ģenerālkravu segmentā par 3%, bet lejamkravu segmentā par 4,3%.

Par 1,55 miljoniem tonnu vairāk ogļu

Beramkravu segments tradicionāli ir lielākais no kopējā Rīgas brīvostā apkalpoto kravu apjoma. Arī pieaugums šogad vislielākais ir tieši šajā segmentā (+10,5%), ko nodrošina strauji pieaugušais pārvadāto ogļu daudzums. Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks norāda: „Ogļu kravu apgrozījuma pieaugums ir vērtējams ļoti pozitīvi, taču vienlaikus pieaugošā saimnieciskā aktivitāte Daugavas labajā krastā, salīdzinoši tuvu Rīgas centram, atstāj iespaidu uz pilsētvidi kopumā. Tāpēc ir jāveicina visi iespējamie procesi, lai ogļu termināļi tiktu pārcelti uz Daugavas kreiso krastu – Krievu salas termināļiem.

Par 2,5 reizēm palielinājusies atsevišķi neizdalīto beramkravu grupa – kopumā pārvadāti 1,87 miljoni tonnu.

Jau no gada sākumā vērojams minerālmēslu kravu apgrozījuma kritums – šā gada 10 mēnešos pārvadāts par 17% mazāk nekā iepriekšējā gada atskaites periodā. Tajā pašā laikā minerālmēslu pārvadājumi sastāda būtisku daļu kopējā ostas pārvadājumu struktūrā. Šogad apstrādāts 1,16 miljoni tonnu minerālmēslu. Plānots, ka 2014.gadā, realizējot Riga Fertilizer Terminal projektu, pārkrauto kravu apjoms šajā segmentā augs līdz 2 miljoniem tonnu gadā. Zināms, ka pirmās testa kravas, kuras terminālī paredzēts apstrādāt, lai novērtētu tā kvalitāti un atbilstību standartiem, tiks pārkrautas jau šī gada beigās.

Šajā gadā par 45% palielinājušies labības pārvadājumi, kas sasnieguši 602 tūkstošus tonnu. Praktiski iepriekšējā gada līmenī saglabājas koksnes šķeldas kravas; par 11,7% vairāk ir zāģmateriālu; praktiski trīskāršojies ir dažādu metālu apjoms un par 28% vairāk ir metāllūžņu.

Plus 445 tūkstoši tonnu konteinerizēto kravu

Savu uzvaras gājienu pasaules ostās un tostarp arī Rīgā, turpina konteinerizēto kravu grupa, kas ietilpst ģenerālkravu segmentā. Šā gada 10 mēnešos, attiecībā pret iepriekšējā gada atbilstošo laika periodu, Rīgas brīvostā apkalpots par 445 tūkstošiem tonnu jeb 17% vairāk konteinerizēto kravu. Rīgas brīvostas pārvalde apliecina, ka šīs kravu grupas attīstība ir viena no būtiskākajām, jo konteineros ievietoto kravu īpatsvars pasaulē strauji pieaug – drīz visu, ko vien varēs ievietot konteineros, pārvadās tieši šādā veidā, teic Andris Ameriks. Mums ir jābūt gataviem uzņemt šādas kravas – tuvāko gadu perspektīvā jāpalielina attiecīgo termināļu jauda.

Par 7% palielinājušies roll on/roll of kravu pārvadājumi, kas kopumā sastāda 494 tūkstošus tonnu. Atsevišķi neizdalīto ģenerālkravu apjoms palielinājies par 2,4%.

Izmaiņas mežizstrādē un kokmateriālu pārvadājumu loģistikas ceļos ietekmējušas kokmateriālu pārvadājumu apjomu Rīgas ostā. Attiecībā pret iepriekšējā gada 10 mēnešiem, šogad pārvadāts par 13,1% mazāk. Samazinājušies arī mašīnu un iekārtu (-62,1%); ģenerālkravu segmentā ietilpstošo dažādu metālu (-23,5%), pārtikas (-73%) pārvadājumi. Jāvērš uzmanība uz faktu, ka iepriekšminēto kravu veidu kopējais īpatsvars ostas kravu struktūrā ir ļoti mazs, tāpēc iespaidu uz kopējiem osta darbības rezultātiem praktiski neatstāj.

Lejamkravu par 4,3% vairāk

Lejamkravu segmentā šogad pārkrauts par 4,3% vairāk nekā iepriekšējā gada desmit mēnešos, sastādot 6,63 miljonus tonnu. No tiem naftas produkti ir 6,57 miljoni tonnu, jeb par 4,1% vairāk kā iepriekšējā gada atskaites periodā. Pārējo lejamkravu daudzumu sastāda sašķidrinātā gāze – nepilni 59 tūkstoši tonnu. Arī sašķidrinātās gāzes pārvadājumi ir pieauguši (+33%).

Jaunas kruīzu kuģu piestātnes ir nepieciešamība

2012.gadas īpaši veiksmīgs bijis kruīzu kuģu uzņemšanā – Rīgas ostā ienācis 91 kruīza kuģis, kā rezultātā apkalpots 81 tūkstotis kruīzu pasažieru, kas ir par nepilniem 20 tūkstošiem vairāk kā 2011.gadā. A.Ameriks saka: „Nepamatoti ir sabiedrības iebildumi pret jaunu kruīza kuģu piestātņu būvniecību blakus Vanšu tiltam Ķīpsalas pusē. Tā ir vispiemērotākā vieta kruīza kuģiem un to pasažieriem, jo, diemžēl Daugavas labajā krastā atbilstošu vietu vairs nav. Izskan viedoklis, ka kuģi aizsegšot ainavu, taču es uzskatu, ka kruīza kuģis nevis sabojā, bet gan gluži pretēji, uzlabos skatu uz Ķīpsalu un padarīs to vēl krāšņāku un romantiskāku. Ir jāatceras arī tas, ka kruīzu kuģu ienākšanas tendence Rīgā ir cieši saistīta ar to, kādu servisu Rīga piedāvā!”

Ļoti veiksmīgi savu darbību turpina arī regulārā prāmju satiksme. Kopumā šogad Rīgas ostā apkalpoti jau 714 249 pasažieri, kas ir par 5,5% vairāk nekā 2011.gada atskaites periodā.