Vides monitorings

  • Drukāt

Rīgas brīvostas teritorijā vides kvalitātes uzraudzību nodrošina gaisa, gruntsūdens, jūras izgāztuves gultnes sedimentu, kā arī ūdensputnu monitorings.

Gaisa kvalitātes kontrole

Galvenie gaisa piesārņojuma avoti Rīgas ostas teritorijā ir beramkravu un lejamkravu pārkraušanas procesi, kā arī beramkravu uzglabāšana atklātos laukumos. Šo darbību rezultātā atmosfērā tiek emitēti dažādi smakas veidojošie ķīmiskie savienojumi, kā arī cietās daļiņas (putekļi), kas ietekmē ostas un tai piegulušās teritorijas.

Rīgas brīvostas pārvalde ostas teritorijā nodrošina cieto daļiņu (putekļu) un gaistošo organisko savienojumu (benzola, NO2, SO2) emisiju mērījumus.

Cieto daļiņu emisiju kontrole tiek veikta trīs vietās. Viena gaisa monitoringa stacija uzstādīta Krievu salā pārkraušanas vietu tiešā tuvumā, divas dzīvojamo rajonu tiešā tuvumā  - Bolderājā Stūrmaņu ielā 1G un Vecmīlgrāvī Meldru ielā 5A. 

Lejamkravu termināliem piegulošajās teritorijās ir uzstādītas gaisa monitoringa stacijas, kas nodrošina gaistošo organisko savienojumu (benzola, NO2, SO2)mērījumus. Stacijas atrodas Audupes ielā 15/17, Tvaika ielā 35 un Kundziņsalas 16.šķērslīnijā 4.

Visās monitoringa stacijās gaisa kvalitātes mērījumi tiek veikti reālā laika režīmā. Četrās no esošajām monitoringa stacijām tiek veikti arī meteoroloģisko parametru mērījumi.

Gaisa monitoringa staciju izvietojums ir pieejams šeit (links uz http://rop.lv/lv/karte.html)

Prasības gaisa kvalitātei noteiktas 2009. gada 3. novembra Ministru kabineta noteikumos Nr.1290 “Noteikumi par gaisa kvalitāti” un 2014. gada 25. novembra noteikumos Nr. 724 “Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos”.

Traucējošu smaku novērtējumu veic Valsts vides dienests. Sūdzība par traucējošu smaku uzskatāma par pamatotu, ja smakas esību apstiprina Valsts vides dienesta veiktās pārbaudes rezultāti.

“Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos” nosaka, ka

Smakas mērķlieluma raksturojums Noteikšanas periods Robežlieluma skaitliskā vērtība
Gaisa kvalitātes normatīvs smakām ārtelpu gaisā troposfērā (neietverot darba vidi), kas rada vai var radīt pastāvīgus vai periodiskus smakas traucējumus un ko izsaka ar smakas koncentrāciju (ouE/m3) standarta apstākļos kā vidējo smakas koncentrāciju stundā Viena stunda 5 ouE/m3(nedrīkst pārsniegt vairāk kā 168 stundas kalendāra gadā)

“Noteikumi par gaisa kvalitāti” nosaka robežlielumu cietajām daļiņām PM10 (putekļiem).

Robežlieluma veids Noteikšanas periods Robežlieluma skaitliskā vērtība
Dienas robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai 24 stundas 50µg/m3(nedrīkst pārsniegt vairāk kā 35 reizes kalendāra gadā)

Gaisa kvalitātes mērījumi Rīgas brīvostā ir pieejami šeit

Gruntsūdens monitorings

Gruntsūdens monitoringa mērķis ir savlaicīgi identificēt potenciālos piesārņojuma avotus, kā arī vērtēt piesārņojuma pakāpes izmaiņu dinamiku vēsturiski piesārņotajās teritorijās. Galvenie vēsturiskā piesārņojuma rašanās iemesli ir saistīti ar padomju un agrākā perioda rūpniecisko darbību, nepiemērotu bīstamo un naftas produktu uzglabāšanu, kā arī bijušajām armijas vajadzībām izmantotajām teritorijām šobrīd noteiktajās Rīgas ostas robežās.

Pirmie gruntsūdens izpētes darbi ostas teritorijā tika uzsākti 2001. gadā. Šobrīd gruntsūdens monitoringa tīklā iekļautas ap 300 akām, aptverot gandrīz visu ostas administratīvo teritoriju.

Grunts novietnes jūrā monitorings

Neatņemams ostas pārvaldes uzdevums ir nodrošināt kuģošanas drošību. Šim nolūkam regulāri tiek veikta Daugavas gultnes padziļināšana. Padziļināšanas darbos izsmeltā grunts tiek izvietota grunts novietnē jūrā. Pirms grunts izvietošanas tiek veikta gultnes sedimentu kvalitātes kontrole.

Saskaņā ar 2006. gada 13. jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 475 “Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība” Rīgas brīvostas pārvalde veic regulāru grunts novietnes monitoringu.

Monitorings mērķis ir iegūt informāciju par jūras vides hidroloģiskā un hidrobioloģiskā stāvokļa izmaiņām, ko var radīt padziļināšanas darbos izņemtās grunts glabāšana un pārvietošana uz grunts novietni jūrā.

Ūdensputnu monitorings

Rīgas brīvostas teritorijā atrodas divas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas - dabas liegums “Krēmeri” un Piejūras dabas parkā ietilpstošā Mīlestības sala, kuras ir putniem nozīmīgas ligzdošanas vietas. Izprotot ostas saimnieciskās darbības ietekmi uz putnu populāciju, Rīgas brīvostas pārvalde 2007. gadā uzsāka ligzdojošo ūdensputnu monitoringu īpaši aizsargājamās teritorijās „Mīlestības sala” un „Krēmeri”. Monitoringa mērķis ir sekot ligzdojošo ūdensputnu populāciju stāvoklim

Pamatojoties uz ornitologu rekomendācijām, Rīgas brīvostas pārvalde 2007. gadā veica biotopu uzlabošanas pasākumus Žurku salā, lai izveidotu un turpmāk uzturētu salu kā potenciālu kaijveidīgo putnu ligzdošanas vietu.

Lai uzturētu ūdensputnu populācijai piemērotus apstākļus, Rīgas brīvostas pārvalde veic regulārus biotopu uzlabošanas pasākumus dabas liegumā “Krēmeri”, Mīlestības un Žurku salā. 2018. gadā rudenī dabas liegumā “Krēmeri” gar tajā esošo ūdenstilpni tika izpļautas niedres un izcirsti krūmi, 2019. gada pavasarī Žurku sala atbrīvota no krūmu apauguma.

Neraugoties uz veiktajiem biotehniskajiem pasākumiem, Mīlestības salā tie nav devuši cerēto rezultātu. Mīlestības salas ezeriņi, kā ligzdošanas vietas ūdensputniem nav kļuvušas pievilcīgas, turpretī Žurku salā un dabas liegumā “Krēmeri” veiktajiem pasākumiem ir pozitīvas sekas.