01.07.2016.

30. jūnijā Rīgas brīvostas valdes sēdē tika apstiprināts  Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) 2015. gada pārskats. Finanšu pārskats rāda, ka RBP ieņēmumi no pamatdarbības 2015. gadā bija 53,5 miljoni EUR, kas ir par 1,4 miljoniem EUR vairāk nekā 2014. gadā. Rīgas brīvostas pārvaldes ieņēmumus veido ostas maksas, ko maksā ostā apkalpotie kuģi, kā arī zemes un piestātņu nomas maksas, ko maksā ostā strādājošie uzņēmumi. RBP ražošanas izmaksas 2015. gadā bija 32,9 miljoni EUR, un tās praktiski saglabājušās pagājušā gada līmenī. Lielāko pozīciju ražošanas izmaksu sadaļā veido ostas maksu ieskaitījums valsts un pašvaldības budžetā – 7,5 miljoni EUR. RBP ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem pārskata gadā sasniedza 9,1 miljonu EUR, kas ir par 0,5 miljoniem vairāk nekā iepriekšējā gadā un tiek tālāk ieguldīts ostas infrastruktūras attīstībā.

RBP 2015. gada pārskatā iekļautajā vadības ziņojumā ir norādīts, ka 2015. gadā Rīgas brīvostā pārkrauts 40,06 miljoni tonnu dažādu kravu. Kravu apgrozījums salīdzinājumā ar 2014. gadu (41,08  milj.t) samazinājies par 2,5%. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, kuras ietekmē samazinājās kopējā caur Baltijas valstu ostām virzītā kravu plūsma, Rīgas ostas sasniegtie apgrozījuma rādītāji vērtējami pozitīvi. 2015. gads kravu apgrozījuma ziņā ir bijis otrais veiksmīgākais gads visā ostas vēsturē pēc 2014. gada. Neskatoties uz ļoti lielo konkurenci, 2015. gadā Rīgas osta pārliecinoši ir bijusi lielākā Baltijas valstu osta, pārkraujot 28% no reģiona kravu kopējā apjoma. Rīgas osta joprojām ir saglabājusi lielākās Baltijas valstu beramkravu ostas statusu, pārkraujot 44% no Baltijas valstu beramkravu kopapjoma.

2015. gadā Rīgas brīvostā apkalpoti 3588 tirdzniecības kuģi ar kopējo kuģu bruto tonnāžu 44,6 miljoni. Ostā kravu pārkraušanas pakalpojumus sniedza 35 stividorkompānijas, strādāja 7 regulāro konteineru pārvadājumu līnijas un kuģu aģentēšanu veica 25 aģentu kompānijas.

2015. gadā RBP ostas infrastruktūrā, nekustāmajos īpašumos, peldošajos līdzekļos un tehnoloģiskajās iekārtās ieguldījusi 51,8 miljoni EUR. Ieguldījumi ostas infrastruktūrā veido 51,3 miljonus EUR.  No tiem kuģu ceļos ieguldīti 9,8 miljoni EUR, piestātnēs, molos un krasta stiprinājumos – 1,4 miljoni EUR, dzelzceļa infrastruktūrā – 1,3 miljoni EUR, infrastruktūras attīstībā Krievu salā – 38,4 miljoni EUR un citos infrastruktūras objektos – 0,3 miljoni EUR.

Pārskata vadības ziņojumā ir uzskaitīti RBP 2015. gada lielākie pabeigtie objekti:

1) Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra ar piešķirto Kohēzijas fonda finansējumu. Īstenojot projektu Krievu salā izbūvētas četras universālas beramkravu piestātnes ar kopējo garumu 1 180 m un dziļumu pie piestātnēm 15,5 m, Krievu salas dzelzceļa parks ar pievedceļiem 11,06 km, iekšējie autoceļi un pievedceļi Krievu salai 5,27 km, ūdensvadu un kanalizāciju tīkli ar sūknētavām 17 935 m kopgarumā, vidēja sprieguma, zemsprieguma un vājstrāvas tīkli Krievu salas teritorijā un ārpus tās 89 034 m kopgarumā, augsta un vidēja spiediena gāzes apgādes tīkli 1 699 m garumā, administratīvā ēka un caurlaižu ēka. 

2) Krasta stiprinājuma Ķīpsalā renovācija.

3) Kundziņsalas dzīvojamās zonas aizsardzības žoga no trokšņiem gar sliežu ceļiem Nr. 412 un Nr. 400 izbūve.

4) Daugavgrīvas ostas kuģu pieejas ceļa ieejai Ziemas ostā izveidošana.

5) Kuģu ceļa padziļināšanas darbi dažādās vadlīnijās, pieejās uz piestātnēm un apgriešanās baseinos.

Lielākie projekti, kuru realizācija turpināsies 2016. gadā:

1) Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra (būvniecības nākamā kārta).

2) Dzelzceļa sliežu ceļu kapitālie remonti.

3) Galvenā kuģu ceļa krasta nostiprinājuma FG dambja rekonstrukcija.

4) Kuģu ceļu padziļināšana.

Pārskata vadibas ziņojumā ir norādīts, ka ES Kohēzijas fonda finansējums projektam „Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra” uz pārskata parakstīšanas brīdi ir saņemts pilnā apmērā.

 Ostas infrastruktūras objektu – ēku, būvju, tehnoloģisko iekārtu un mašīnu kārtējā remontā un uzturēšanā 2015. gadā izlietoti 1,5 miljoni EUR. Veikti ēku, krasta stiprinājumu, aizsargbūvju, kuģu ceļu, sliežu ceļu, bāku, navigācijas krasta zīmju un citu infrastruktūras objektu remonta un uzturēšanas darbi. Pārskata vadības ziņojumā ir uzsvērts, ka Rīgas brīvostas pārvaldes Jūras kanāla dienests nodrošina ostas akvatorijas dziļumu kontroli un navigācijas aprīkojuma līdzekļu uzturēšanu Rīgas ostas akvatorijā un Irbes jūras šaurumā. Navigācijas nodaļa apkalpo 19 vadlīniju zīmes, 30 krasta uguns zīmes, 48 ugunsbojas, kopā – 97 navigācijas aprīkojuma līdzekļu vienības, kas ir vairāk nekā viena trešdaļa no navigācijas aprīkojuma visā valstī kopumā. Navigācijas līdzekļu uzturēšana notiek saskaņā ar LR ministru kabineta noteikumiem un Starptautiskās bāku pārvalžu asociācijas (IALA) rekomendācijām.